Antioksidantu iedarbība bija zināma jau senajās kultūrās Ēģiptē un Indijā, mūsdienās tos lieto visā pasaulē gan dažādu saslimšanu gadījumos, gan kosmētikā. Pasaules literatūras apskata tēma ir antioksidanti – to antioksidatīvā, terapeitiskā un kosmētiskā iedarbība. Taču jāteic – tieši tāpat kā notiek lokāli lietojamo dermatoloģisko līdzekļu izpēte saskaņā ar pierādījumos balstītas medicīnas noteikumiem, šāda koncepcija nepieciešama arī kosmētiskajiem līdzekļiem. Un šī problēma pasaulē vēl joprojām nav atrisināta.
Ādas krāsošana ar hennu ir ļoti sena tradīcija daudzās pasaules valstīs, dažās zemēs tā tiek piedāvāta arī tūristiem. Pēdējos gados Rietumu kultūrā jauniešiem arvien populārāki kļūst tetovējumi. Rakstā ieskats par hennu, tās kombinācijām un alerģisko bīstamību, ko pārliecinoši rāda trīs klīniskie gadījumi.
Eiropā un ASV cilvēku vidējais dzīves ilgums pagarinās, iedzīvotāji noveco, palielinās darbspējīgais vecums, un sekas tam ir augoša konkurence darba tirgū. Jaunas, pievilcīgas ārienes saglabāšanas problēma pēdējās desmitgadēs ir ieguvusi īpašu nozīmi un vērtību sabiedrībā. Šajās desmitgadēs mainījušās arī estētiskās medicīnas metodes un arsenāls. Injekciju metodes parādīšanās estētiskajā terapijā ļāvusi būtiski paplašināt tās iespēju spektru. Rakstā – par hialuronskābes lietojumu estētiskajā terapijā.
Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka līdz šim valdošais priekšstats par ādas barjeru kā inertu un nemainīgu lielumu gan veseliem indivīdiem, gan atopiskā dermatīta slimniekiem ir novecojis. Ādas raga slānis nav tikai pārragotu un nedzīvu šūnu slānis, bet gan veic ārkārtīgi būtiskas funkcijas: nodrošina ādas caurlaidību, darbojas kā mehāniska aizsargbarjera, piedalās imunoloģiskajos procesos, nodrošina aizsardzību pret alergēniem un citiem kontaktkairinātājiem, aizsardzību pret UV stariem, sensorās funkcijas, termālu aizsardzību un ierosina imūno atbildi.
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas skar 1-3% pasaules populācijas. [1] Tai ir raksturīga epidermāla hiperproliferācija, nepareiza keratinocītu diferenciācija, aktivēta angioģenēze ar sekojošu ādas asinsvadu dilatāciju, kā arī Th-1 un Th-17 šūnu izraisīts iekaisums. Joprojām nav precizēts viens konkrēts psoriāzes izraisītājs, tāpēc šo dermatozi mūsdienās aplūko kā multifaktoriālu slimību, kuras izcelsmē ievērojama nozīme ir ģenētiskajām un imunoloģiskajām pārmaiņām. Balstoties jaunākajos atklājumos psoriāzes patoģenēzē, ir radīti jauni, psoriāzei selektīvi medikamenti, kas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Kortikosteroīdi ir medicīnā plaši lietojami līdzekļi dažādu iekaisuma un imunoloģisku slimību ārstēšanai. Lokāli kortikosteroīdi tiek plaši lietoti dermatoloģiskajā praksē. Ir labi zināma gan to efektivitāte, gan iespējamās blaknes. Ārstu attieksme pret lokālo steroīdu lietošanu ikdienas praksē mēdz būt ļoti atšķirīga – no pārāk piesardzīgas līdz pārlieku aizrautīgai, ignorējot blakusparādību attīstības iespēju. Šā raksta mērķis ir pārskatīt lokālo kortikosteroīdu darbības mehānismus, to indikācijas, kontrindikācijas un apkopot Latvijā pieejamos lokālos kortikosteroīdu preparātus.
Noli nocere! ir viens no mūžseniem pamatpostulātiem medicīnā. Iespējams, tas ir tikpat sens, cik cilvēka vēlme būt veselam un skaistam. Ādas kopšanas līdzekļu izvēle ir liela, tomēr to kvalitāte ir ļoti būtiska. Pārmērīgi taukainas un pūtītēm klātas ādas pareiza kopšana ir jautājums, ko dermatologs ik dienas skaidro pacientiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot galvenos kritērijus seborejas un acne vulgaris sejas ādas ārstnieciskās kopjošās kosmētikas izvēlē. Lai paredzētu kādas vielas ārstniecisko efektu uz acne, ir būtiski izprast šīs patoloģijas attīstības iemeslus un izraisītājus faktorus.
Klāt vasara, un tas nozīmē, ka sākusies arī pludmales sezona. Tā kā īsti siltu un saulainu dienu Latvijā salīdzinoši nav daudz, tad cilvēki cenšas šo laiku izmantot maksimāli “lietderīgi”, proti, pēc iespējas ātrāk un intensīvāk iesauļoties. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu fotofizioloģijā, fotobioloģijā un fotokarcinoģenēzē, kā arī vērst uzmanību uz lokālas terapijas taktiku pie ādas saules apdeguma.
Kārpas ir labdabīgi epidermāli jaunveidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Mūsdienās pazīstam vairāk nekā simt dažādu CPV tipu, un katru gadu tiek atklāti jauni. Dažiem vīrusa tipiem ir izgudrota profilaktiska vakcīna, bet lielākajai daļai tādas vēl nav atrastas. Inficēšanās notiek no slima cilvēka tieša vai netieša kontakta ceļā. Rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu: ārstēt vai neārstēt kārpas un kā novērst onkoģenēzes risku?
Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]