Senos laikos gaiša ādas krāsa liecināja par augstu statusu sabiedrībā, norādot uz to, ka nav jāstrādā lauka darbi, kur strādnieki bija pakļauti saules stariem. Tomēr laika gaitā uzskati mainījās. XXI gadsimtā Latvijā turpinās pagājušā gadsimta 20.–30. gadu modes kliedziens par saulē vai solārijā nosauļoto ķermeņa ādu un cilvēki ar prieku pakļauj sevi ultravioleto (UV) staru iedarbībai. Ultravioletais starojums ir ādas kancerogēns, kura ietekmi un radītās sekas katrs cilvēks var novērst.
Marta nogalē Rīgas Stradiņa universitāte un biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” rīkoja konferenci “Dermato-onkoloģijas aktualitātes Latvijā. Eiromelanomas kampaņai Latvijā – 5 gadi”, kuras mērķauditorija bija dermatologi, ģimenes ārsti, onkologi un citu specialitāšu pārstāvji.
Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.
ASV veiktā pētījumā secināts, ka smēķētājiem ir paaugstināts psoriāzes attīstības risks. Eksperti uzskata, ka slimību izraisa imūnsistēmas uzbrukums paša organisma šūnām. Dažos iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka smēķētāji ir vairāk neaizsargāti pret psoriāzes attīstību, jo šis netikums ietekmē imūno darbību.
Pusaudžu akne ir ļoti bieži sastopama un vidēji skar 80% jauniešu. Tā ir labi pazīstama dermatoloģiska slimība gan dermatologu, gan ģimenes ārstu, gan citu speciālistu praksē. Tomēr pēdējos gados plaši tiek apspriesta pieaugušo akne, īpaši sieviešu akne, ar ko pacienti arvien biežāk vēršas pie dermatologa. Tāpēc aktualizējušies jautājumi, vai pieaugušo akne ir pusaudžu aknes apakštips, vai tai ir citāda attīstība un citāds patofizioloģiskais mehānisms, vai pieaugušo akne jāārstē citādi nekā pusaudžu akne. Nav klīnisku pētījumu un aprakstu, tāpēc piedāvājam apskatu no pēdējo gadu literatūras.
Ādas pārmaiņas un izsitumi grūtniecības laikā ir ārkārtīgi bieža parādība un dažkārt cēlonis nopietniem satraukumiem daļai topošu māšu. [1] Šo ādas stāvokļu un slimību grupu apvieno zem viena nosaukuma: grūtnieču dermatozes. Grūtniecība neapšaubāmi modificējoši ietekmē ādas slimības, kas bija pirms tās, pasliktinot vai uzlabojot to gaitu. Raksta mērķis ir pastāstīt par biežākajiem stāvokļiem: fizioloģiskām ādas pārmaiņām saistībā ar grūtniecību, dermatožu saasinājumiem grūtniecības laikā, kā arī par specifiskām grūtnieču dermatozēm.
No senseniem laikiem ādas kopšanā lieto dažādus mīkstinošus un mitrinošus līdzekļus. Jau senie ēģiptieši kā ādas mitrinātājus lietojuši sezama, mandeļu vai olīvu eļļu. Slavenā Kleopatra gāja ēzeļu piena vannās ar domu, ka tā būs laba viņas ādai. Viena no visbiežākajām ādas problēmām ir sausa āda, un ar to ir saskāries gandrīz ikviens.
Sēnīšu izraisītās gļotādas, ādas un nagu slimības ir vienas no biežāk sastopamajām slimībām dermatoloģijā un pacientu biežākais konsultāciju iemesls pie dermatologa. [1; 2] Mikozes ir stāvoklis, kad sēnītes šķērso cilvēka ķermeņa aizsargbarjeru un izraisa infekciju. Tām labvēlīgi apstākļi ir karsts un mitrs klimats. Uz ādas tās parasti attīstās vietās, kur ir samērā konstanti vides apstākļi (silts un relatīvi mitrs), – krokās, padusēs, pēdās, zīdaiņiem cirkšņu krokās, ģenitālijās. [3]
Rozācija (rosacea - latīniski: sārts) ir bieži sastopama hroniska, recidivējoša dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, uz kuras fona attīstās teleangiektāzes, pāpulas, pustulas, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija. Šiem simptomiem raksturīga pakāpeniska progresēšana. [1] Rozācijai raksturīgās pārmaiņas sejas ādā (izteikta, bieža sarkšana, sarkana seja, palielināts deguns) rada psihosociāla rakstura problēmas.
Sausa āda ir bieži sastopama problēma, un tās sausums var variēt no viegla līdz ļoti izteiktam ādas sausumam jeb ādas kserozei, kas tālāk var izraisīt arī sausuma radītu ekzēmu. Emolientu jeb ādas atjaunojošo līdzekļu lietošana vēl arvien ir galvenais terapijas līdzeklis šīs problēmas risināšanā. Tomēr pacienti un veselības aprūpes speciālisti nereti nenovērtē emolientu terapijas iespējas un neizmanto tos atbilstīgi situācijai. Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu ādas barjeras, tās atjaunošanās un hidratācijas procesos, faktoros, kas veicina sausas ādas rašanos, kā arī dažādos jautājumos saistībā ar emolientu lietošanu.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus