Cukura diabēts ir hroniska metaboliska rakstura slimība, kuras gadījumu skaits strauji turpina pieaugt. Latvijā Slimību un profilakses kontroles centra datu reģistrā pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu ir 88 945, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu slimo 84 150 cilvēki. 2016. gadā pirmreizēji diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts reģistrēts 5923 gadījumos, bet 1. tipa cukura diabēta uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija 140. [24]
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
D vitamīna daudzums organismā mūsu platuma grādos ir ļoti būtisks. Lai neciestu no hipovitaminozes sekām D vitamīna trūkuma dēļ, pacientiem jārekomendē tā regulāra lietošana atbilstīgās devās un samērīgi 25(OH)D līmenim asinīs.
Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē cukura diabēta ārstēšanā parādās arvien jauni medikamenti, tomēr insulīnterapija joprojām ir vienīgais ārstēšanas veids 1. tipa cukura diabēta pacientiem un ieņem nozīmīgu vietu 2. tipa cukura diabēta terapijas izvēlē gan kombinācijā ar perorālajiem medikamentiem, gan monoterapijā.
Raksta mērķis — iepazīstināt ar kaulu minerālā blīvuma izmaiņām un kaulu lūzumu risku pacientiem ar cukura diabētu, tā ārstēšanā lietojamo medikamentu radīto iespaidu uz kauliem.
Praktizējošu pediatru praksē subklīniska hipotireoze (SKH) ir visai bieža, bet pārsvarā nejauša atrade, kad asins analīzes tiek veiktas citu slimību dēļ. Ārsti un pētnieki uzdod vairākus jautājumus: vai jāsāk aizstājterapija ar levotiroksīnu un vai ilgtermiņā SKH ietekmē bērna attīstību, veselības stāvokli?
Neiroendokrīnie audzēji (NET) ir relatīvi jauna audzēju grupa, kuru izpratne un terapijas iespējas pēdējos gados strauji mainās. Savlaicīgi un pareizi nosakot diagnozi, varam tos veiksmīgi ārstēt.
Attīstītajās valstīs 2. tipa cukura diabēts ir pieaugoša problēma, kas, piemēram, ASV izmaksā 245 miljonus dolāru gadā, bet PVO aprēķinātās kopējās izmaksas pasaulē gadā ir 825 miljoni dolāru. Lēš, ka šīs izmaksas tikai turpinās pieaugt.
Pretdiabēta medikamentu lietošana pasaulē turpina pieaugt, tāpēc būtiski izprast un izzināt gan šo medikamentu tiešo, gan arī netiešo iedarbību un iespējamos ieguvumus vai trūkumus, kādus tie izraisa organismā.
Viena no iepriekš aktualizētām problēmām, ko konstatē gados vecāku pacientu grupā, ir osteoporoze ar tās būtiskām sekām — kaulu lūzumiem. Taču pēdējos gados zinātnieki pievērsušies vēl vienai problēmai, kas raksturīga šai pacientu grupai — sarkopēnijai jeb muskuļu masas zudumam.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
