Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Pašā Liepājas centrā atrodas Centra aptieka. Ar tās vadītāju INESI VĪRIŅU esam pazīstamas vairākus gadus desmitus, un katra tikšanās ar viņu ir enerģiski dzirksteļojoša — kā iekošanās garšīgā, sulīgā ābolā. Mūsu sarunā virmo daudz smieklu, atmiņu, pārdomu un atkal smieklu. Inese dzīvo patiešām sulīgi.
Caurskatāms un pacientam draudzīgs — sola veselības ministrs Hosams Abu Meri. Publiski iepazīstinot ar zāļu uzcenojuma jauno modeli, viņš pauda cerību, ka Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts līdz jūlija vidum, lai jau novembrī pacienti par recepšu zālēm maksātu par 15—20 % mazāk nekā līdz šim. Uzklausījām arī nozares pārstāvju viedokļus, kas nav tik optimistiski un norāda uz iespējamiem riskiem.
Ļoti gaiša, bet vienlaikus jūt spēcīgu kodolu — tā varētu raksturot Maija aptieka vadītāju AIGU ZARIŅU. Mēs sarunājamies attālināti, bet datora ekrāns necik neslāpē viņas silto balsi. Varbūt tāpēc, ka Aigai Zariņai šis ir īpašs laiks — viņa mājās auklē trešo bērniņu, bet varbūt tāpēc, ka runājam par viņas sirds darbu — farmaceita profesiju un piepildīto sapni par savām aptiekām Skrundā, Alsungā, Ezerē.
“Gandrīz katra jauna farmaceita sapnis ir sava aptieka, taču tikt pie tās drīzāk ir veiksme un apstākļu sakritība,” saka MADARA ZĀRDIŅA. Viņa ir jauna, apņēmīga farmaceite, īpašniece Madaras aptiekai Jaunpiebalgā un filiālei Rankā. Atslēgvārds Madaras Zārdiņas stāstā līdzās veiksmei ir arī stipra komanda, ko veido ģimene un kolēģi.
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
Aptieka Višķi atrodas Višķu pagasta Špoģu ciemā 220 km no Rīgas. Pirms vairākiem gadiem intervēju tās vadītāju TEKLU GORENKO, toreiz vienīgo aptiekāri aptiekā, bet šoreiz intervijā piedalās arī viņas mazmeita KATRĪNA GRUZINSKA. Vecmamma un mazmeita nu ir kolēģes farmaceites Teklas Gorenko aptiekā.
Par aptiekas vadītāju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā MARINA KIRSANOVA strādā gandrīz trīs gadus. “Pati brīnos, ka uz šo parakstījos,” viņa smaida. Taču, zinot Marinu, tas nav gluži pārsteigums. Apņēmīga, ar mērķiem un uzdrīkstēšanos darīt.
Gandrīz viss INTAS OLTES darba mūžs aizritējis Ērgļu aptiekā, kur sākumā viņa strādāja par farmaceiti, bet kopš 1970. gada — par aptiekas vadītāju. Pēc Medicīnas institūta beigšanas norīkojums aizveda uz Daugavpili, bet tur farmaceite bija vien īsu brīdi.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Vērojot mūsdienu sabiedrības vecuma struktūru, izteikti iezīmējas demogrāfiskā novecošanās tendence. Saskaņā ar demogrāfiskajiem datiem senioru īpatsvars Latvijā ik gadu stabili pieaug, sabiedrībai novecojot un palielinoties iedzīvotāju vidējam paredzamajam mūža ilgumam. [1] Lai gan dzīves ilguma pieaugums ir sabiedrības veselības sasniegums, tas rada jaunas klīniskas un sociālas problēmas, īpaši saistībā ar polimorbiditāti un gados vecāku pacientu veselības traucējumiem.
Agrīna un savlaicīga hroniskas nieru slimības (HNS) diagnosticēšana un ārstēšana ir nozīmīgs solis pretī slimības sloga samazināšanai ne tikai HNS kontekstā, bet arī kardiovaskulāro slimību (KVS) ziņā. Jaunās vadlīnijas sadarbībā ar Eiropas Nieru asociācijas (ERA) ekspertiem prezentētas 2026. gada Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) ikgadējā kongresā, akcentējot starpdisciplinārās sadarbības būtisko nozīmi. Vadlīniju saturā caurvīts akronīms STAMP on CKD — to atšifrējam šajā publikācijā.
Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bioloģiskā terapija nebija saistīta ar lielāku vēža vai keratinocītu karcinomas (KK) attīstības risku salīdzinājumā ar sistēmisku terapiju, kas neietver bioloģiskos preparātus. Būtiskas riska atšķirības netika konstatētas arī starp dažādām bioloģisko preparātu grupām.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Augstāks urīnskābes līmenis serumā pieaugušajiem bija saistīts ar paaugstinātu ceļa, gūžas un plaukstu osteoartrīta (OA) attīstības risku. Mediānais novērošanas ilgums bija aptuveni 14 gadi.