Caurskatāms un pacientam draudzīgs — sola veselības ministrs Hosams Abu Meri. Publiski iepazīstinot ar zāļu uzcenojuma jauno modeli, viņš pauda cerību, ka Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts līdz jūlija vidum, lai jau novembrī pacienti par recepšu zālēm maksātu par 15—20 % mazāk nekā līdz šim. Uzklausījām arī nozares pārstāvju viedokļus, kas nav tik optimistiski un norāda uz iespējamiem riskiem.
Ļoti gaiša, bet vienlaikus jūt spēcīgu kodolu — tā varētu raksturot Maija aptieka vadītāju AIGU ZARIŅU. Mēs sarunājamies attālināti, bet datora ekrāns necik neslāpē viņas silto balsi. Varbūt tāpēc, ka Aigai Zariņai šis ir īpašs laiks — viņa mājās auklē trešo bērniņu, bet varbūt tāpēc, ka runājam par viņas sirds darbu — farmaceita profesiju un piepildīto sapni par savām aptiekām Skrundā, Alsungā, Ezerē.
“Gandrīz katra jauna farmaceita sapnis ir sava aptieka, taču tikt pie tās drīzāk ir veiksme un apstākļu sakritība,” saka MADARA ZĀRDIŅA. Viņa ir jauna, apņēmīga farmaceite, īpašniece Madaras aptiekai Jaunpiebalgā un filiālei Rankā. Atslēgvārds Madaras Zārdiņas stāstā līdzās veiksmei ir arī stipra komanda, ko veido ģimene un kolēģi.
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
Aptieka Višķi atrodas Višķu pagasta Špoģu ciemā 220 km no Rīgas. Pirms vairākiem gadiem intervēju tās vadītāju TEKLU GORENKO, toreiz vienīgo aptiekāri aptiekā, bet šoreiz intervijā piedalās arī viņas mazmeita KATRĪNA GRUZINSKA. Vecmamma un mazmeita nu ir kolēģes farmaceites Teklas Gorenko aptiekā.
Par aptiekas vadītāju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā MARINA KIRSANOVA strādā gandrīz trīs gadus. “Pati brīnos, ka uz šo parakstījos,” viņa smaida. Taču, zinot Marinu, tas nav gluži pārsteigums. Apņēmīga, ar mērķiem un uzdrīkstēšanos darīt.
Gandrīz viss INTAS OLTES darba mūžs aizritējis Ērgļu aptiekā, kur sākumā viņa strādāja par farmaceiti, bet kopš 1970. gada — par aptiekas vadītāju. Pēc Medicīnas institūta beigšanas norīkojums aizveda uz Daugavpili, bet tur farmaceite bija vien īsu brīdi.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Tā ir liela uzdrīkstēšanās — četrdesmit gadu vecumā pamest labu vietu Rīgā un atvērt pašai savu aptieku nelielā lauku ciemā! Kā no omulīgas ligzdiņas kalna galā mesties dzelmē, nezinot, kas tevi tur gaida. Taču IVETA LUDVIGA riskēja. Novembrī būs gads, kopš viņas mājas un darba vieta ir Augstkalnē, piecus kilometrus no Lietuvas robežas.
Kādas ir iespējas iegūt iekārojamu darbavietu, pakāpties pa karjeras kāpnēm? Vai augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir labs starta kapitāls darba tirgū? Vai sapņi salāgojas ar iespējām? To vaicājām jaunajiem farmaceitiem.
Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.
Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.
