“Gandrīz katra jauna farmaceita sapnis ir sava aptieka, taču tikt pie tās drīzāk ir veiksme un apstākļu sakritība,” saka MADARA ZĀRDIŅA. Viņa ir jauna, apņēmīga farmaceite, īpašniece Madaras aptiekai Jaunpiebalgā un filiālei Rankā. Atslēgvārds Madaras Zārdiņas stāstā līdzās veiksmei ir arī stipra komanda, ko veido ģimene un kolēģi.
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
Aptieka Višķi atrodas Višķu pagasta Špoģu ciemā 220 km no Rīgas. Pirms vairākiem gadiem intervēju tās vadītāju TEKLU GORENKO, toreiz vienīgo aptiekāri aptiekā, bet šoreiz intervijā piedalās arī viņas mazmeita KATRĪNA GRUZINSKA. Vecmamma un mazmeita nu ir kolēģes farmaceites Teklas Gorenko aptiekā.
Par aptiekas vadītāju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā MARINA KIRSANOVA strādā gandrīz trīs gadus. “Pati brīnos, ka uz šo parakstījos,” viņa smaida. Taču, zinot Marinu, tas nav gluži pārsteigums. Apņēmīga, ar mērķiem un uzdrīkstēšanos darīt.
Gandrīz viss INTAS OLTES darba mūžs aizritējis Ērgļu aptiekā, kur sākumā viņa strādāja par farmaceiti, bet kopš 1970. gada — par aptiekas vadītāju. Pēc Medicīnas institūta beigšanas norīkojums aizveda uz Daugavpili, bet tur farmaceite bija vien īsu brīdi.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Tā ir liela uzdrīkstēšanās — četrdesmit gadu vecumā pamest labu vietu Rīgā un atvērt pašai savu aptieku nelielā lauku ciemā! Kā no omulīgas ligzdiņas kalna galā mesties dzelmē, nezinot, kas tevi tur gaida. Taču IVETA LUDVIGA riskēja. Novembrī būs gads, kopš viņas mājas un darba vieta ir Augstkalnē, piecus kilometrus no Lietuvas robežas.
Kādas ir iespējas iegūt iekārojamu darbavietu, pakāpties pa karjeras kāpnēm? Vai augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir labs starta kapitāls darba tirgū? Vai sapņi salāgojas ar iespējām? To vaicājām jaunajiem farmaceitiem.
AGNESE RITENE pēc aicinājuma ir farmaceite, vada vairākas aptiekas pašas dzimtajā pilsētā Tukumā, arī Liepājā, Jēkabpilī, Valmierā un rūpējas arī par mazākām lauku aptiekām un aptieku filiālēm, kas darbojas novadu centros.
Vai bioloģiskām un bioloģiski līdzīgām zālēm var piemērot tos pašus aizvietošanas principus kā ķīmiskā ceļā sintezētajām zālēm? Piemērot references cenas noteikšanas principu un savstarpēji aizvietot ik trīs mēnešus, kā to nosaka mūsu zāļu iegādes un kompensācijas sistēma?
5.septembrī, Saeimai paužot uzticību Evikas Siliņas veidotajam Ministru kabinetam, veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Kādus cilvēkus viņš aicinājis strādāt savā komandā
GERS ir viens no riska faktoriem barības vada adenokarcinomas attīstībai. Pacienti ar atviļņa simptomiem bieži saņem nosūtījumu veikt augšējo endoskopiju, lai meklētu izmaiņas gļotādā, t.sk. erozīvu ezofagītu un metaplāziju (Bareta barības vadu), kas ir stingrs prekursors onkoloģiska procesa attīstībai. Tomēr, lielā daļā gadījumu biežākā atradne ir barības vads ar intaktu gļotādu, attiecīgi domājot par neerozīvu GERS. Šajā pētījumā skaidroja, vai pacientiem ar neerozīvu GERS ir augstāks barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītājs kā pacientiem vispārējā populācijā.
27.septembrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) telpās tika atklāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju centrs – plašākais un modernākais medicīnas izglītības centrs Latvijā. Atklāšanā piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, RSU rektors Aigars Pētersons, kā arī RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
Pētnieku grupa atklājusi, ka vairāk nekā 4 % no visiem slimnīcās uzņemtajiem gadījumiem Zviedrijas dienvidos saistīti ar sepsi. Tas ir nepietiekami diagnosticēts stāvoklis, ko var pielīdzināt epidēmijai.
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver mērenu alkohola lietošanu, veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un biežu sociālo saikni, vienlaikus izvairoties no smēķēšanas un pārāk mazkustīgas uzvedības, samazina depresijas risku.