Eptinezumabs, ar antikalcitonīna gēnu saistīta peptīdu antiviela, ir apstiprināts intravenozai lietošanai migrēnas profilaksē pieaugušajiem. Ir noteikts, ka tā aizsargājošais efekts iestājas nākamajā dienā pēc infūzijas. Lai novērtētu zāļvielas efektivitāti un blaknes to lietojot pie migrēnas lēkmēm, tika veikts pētījums.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Eksokrīnā aizkuņģa dziedzera nepietiekamība pacientiem ar hronisku pankreatītu (HP) ir iemesls daudziem dzīves kvalitāti ietekmējošiem simptomiem. HP pacientiem bieži novēro dažādus gremošanas traucējumus (caureja, diskomforts vai sāpes vēderā, meteorisms, biežāka vēdera izeja, utt.), uzturvielu, mikroelementu deficītu (piemēram, taukos šķīstošu vitamīnu). Šo simptomu kopums ne tikai traucē ikdienā, bet ir iemesls paaugstinātiem mirstības un nāves riskiem.
Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.
Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.
Asiņošana ir viena no biežāk sastopamām ne-išēmiskām komplikācijām pacientiem pēc koronāro asinsvadu revaskularizācijas procedūrām, attiecīgi pagarinot hospitalizācijas laiku un paaugstinot mirstības riskus. Daudzi faktori ietekmē pacienta predispozīciju asiņošanai, tajā skaitā dzimums. Šobrīd ir pieejams neliels pētījumu skaits, kas apraksta populāciju, kas saņem trīskāršu antitrombotisku terapiju (TAT), novērojot ilgtermiņa iznākumus no pacienta dzimuma perspektīvas.
Priekšlaicīga ejakulācija (PE) ir samērā bieži sastopama problēma vīriešu vidū, tā var būt iemesls problēmām gan attiecībās ar partneri, gan pasliktināt dzīves kvalitāti kopumā. Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir visbiežāk izmantotie antidepresanti PE ārstēšanā.
Cilvēkiem, kuri lieto statīnus holesterīna pazemināšanai ir par apmēram 50 % zemāka iespējamība nomirt stacionārā no Covid-19, salīdzinot ar tiem, kuri statīnus nelieto.
Ambulatorā praksē divertikulīts visbiežāk tiek ārstēts vai nu kombinējot metronidazolu ar fluorohinolonu vai arī izmantojot amoksicilīna–klavulānskābes monoterapiju. Šā brīža rekomendācijas liek apsvērt fluorohinolonu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, kamēr pastāv alternatīvas.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.