Katrs otrais pacients pārtrauc statīnu lietošanu, samazina devu vai lieto tos neregulāri, jo uzskata, ka holesterīna līmeni pazeminošās zāles izraisa muskuļu sāpes un citas blakusparādības. Tagad jauns pētījums ar vairāk nekā četriem miljoniem pacientu ir parādījis, ka patiesā statīnu nepanesības izplatība visā pasaulē ir no sešiem līdz desmit procentiem.
Daudziem pacientiem ar Parkinsona slimību (PS) attīstās motoriskas komplikācijas, ko nav iespējams kontrolēt tikai ar levodopas devas pielāgošanu. Nav skaidrs, kāda adjuvanta terapija būtu visefektīvākā. Tāpēc, lai salīdzinātu ilgtermiņa efektus pacienta vērtētai dzīves kvalitātei pēc adjuvanta pievienošanas levodopai, tika veikts pētījums.
Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
Ir salīdzinoši maz datu, pēc kā vadīties, lai izvēlētos antikonvulsīvo terapiju pacientiem ar pēcinsulta epilepsiju. Joprojām eksistē teorētiskas bažas par šīs medikamentu grupas negatīvajiem aspektiem uz pacientu izdzīvotību. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde nesen ziņojusi par potenciāliem proaritmogēniem lamotrigīna efektiem.
Miega traucējumu pārvaldība bieži vien sākotnēji nonāk ģimenes ārsta pienākumu lokā, turklāt nereti šie pacienti miega problēmu risināšanai jau gadiem lietojuši trankvilizatorus, nemaz neapzinoties ilgtermiņa sekas.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi pēc tireoīdektomijas un tālāka vairogdziedzera stimulējošā hormona nomākšana var būt iemesls negatīvam efektam uz glikozes homeostāzi pacientiem ar vairogdziedzera vēzi.
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
Sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi tiek lietoti Covid–19 terapijā ar mērķi novērst hiperiekaisuma reakciju. Šobrīd esošie pierādījumi pieļauj, ka no tā ir kāds ieguvums mirstības mazināšanai. Līdz šim nav izvērtēts ne kortikosteroīdu efekts, ne optimālas terapeitiskās devas, ne arī pacientu grupas, kam šāda terapijas izvēle varētu būt noderīga.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, rekurenta un iekaisīga ādas slimība, kas pieprasa arvien jaunu ārstēšanas metožu ieviešanu, lai nodrošinātu ātru ādas stāvokļa uzlabošanos un niezes mazināšanos. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot upadacitiniba un dupilumaba drošuma un efektivitātes profilus, tos salīdzināt vidēji smaga līdz smaga atopiskā dermatīta gadījumā.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā <em>Covid-19 Vaccine Janssen</em> ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Duāla bronhodilatatoru terapija ar ilgas darbības muskarīna antagonistiem (LAMA) un ilgas darbības bēta 2 agonistiem (LABA) ir rekomendēta lielākajai daļai pacientu ar simptomātisku HOPS. Fiksētas LAMA-LABA inhalatoru devas pieejamas dozētu aerosolu, pulvera vai maigas migliņas veidā. Pastāv hipotēzes par atšķirībām LAMA-LABA inhalatoru starpā, atkarībā no to aktīvajām vielām, dozēšanas grafikiem un ievades veidu.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
Klīniskais pētījums pierādīja, ka cilvēki vidēji zaudēja aptuveni 21% no sava ķermeņa svara.
Fiziskās aktivitātes intervences — aerobās nodarbības, kombinēti aerobāie un spēka treniņi, kā arī spēka treniņi — bija saistītas ar uzlabotu dzīves kvalitāti (QoL) sievietēm ar krūts vēzi, kuras saņem ķīmijterapiju. Meta-analīze parādīja aptuveni 66 % varbūtību, ka sievietes fizisko aktivitāšu grupās ziņos par labākiem iznākumiem nekā pacientes, kuras saņēma tikai standarta aprūpi.
