Vairogdziedzera funkcijas traucējumi pēc tireoīdektomijas un tālāka vairogdziedzera stimulējošā hormona nomākšana var būt iemesls negatīvam efektam uz glikozes homeostāzi pacientiem ar vairogdziedzera vēzi.
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
Sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi tiek lietoti Covid–19 terapijā ar mērķi novērst hiperiekaisuma reakciju. Šobrīd esošie pierādījumi pieļauj, ka no tā ir kāds ieguvums mirstības mazināšanai. Līdz šim nav izvērtēts ne kortikosteroīdu efekts, ne optimālas terapeitiskās devas, ne arī pacientu grupas, kam šāda terapijas izvēle varētu būt noderīga.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, rekurenta un iekaisīga ādas slimība, kas pieprasa arvien jaunu ārstēšanas metožu ieviešanu, lai nodrošinātu ātru ādas stāvokļa uzlabošanos un niezes mazināšanos. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot upadacitiniba un dupilumaba drošuma un efektivitātes profilus, tos salīdzināt vidēji smaga līdz smaga atopiskā dermatīta gadījumā.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā <em>Covid-19 Vaccine Janssen</em> ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Kopš 1960. gada, kad pirmā hormonālās kontracepcijas (HK) tablete nonāca pārdošanā un sievietēm visā pasaulē pavērās jaunas iespējas ne tikai savas dzīves plānošanā, bet arī dažādu ginekoloģisku slimību ārstēšanā, ar apskaužamu regularitāti šī tēma kā karsts kartupelis viļāta ne tikai cilvēku mutē, bet arī mediju pirmajās lapās, sākot no totāla nolieguma un beidzot ar absolūtu dievināšanu. Būsim godīgi — visos viedokļos ir sava daļa patiesības.
Kardiovaskulārā riska atpazīšana, korekta novērtēšana un mērķtiecīga rīcība, lai jau primārajā profilaksē nepieļautu akūtu kardiovaskulāru notikumu attīstību, ne vienmēr ir viegls uzdevums.
Z zāles (zopiklons, zolpidēms, eszopiklons un zaleplons) farmācijas tirgū ienāca 20. gadsimta 80. gados bezmiega ārstēšanai pēc novērojuma, ka blakņu profils šiem medikamentiem ir mazāks nekā benzodiazepīniem.
Eptinezumabs, ar antikalcitonīna gēnu saistīta peptīdu antiviela, ir apstiprināts intravenozai lietošanai migrēnas profilaksē pieaugušajiem. Ir noteikts, ka tā aizsargājošais efekts iestājas nākamajā dienā pēc infūzijas. Lai novērtētu zāļvielas efektivitāti un blaknes to lietojot pie migrēnas lēkmēm, tika veikts pētījums.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
