Aktīvās vielas absorbcijas ātrums un apjoms ir atkarīgi no lietotās pārtikas, slimības stāvokļa efekta, pacienta vecuma, aktīvās vielas absorbcijas vietas pēc zāļu ievades, citu zāļu klātbūtnes, ievadītās zāļu formas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, zāļu formas veida, zāļu formas sastāva un ražošanas metodes, aktīvās vielas devas zāļu formā un zāļu lietošanas biežuma.
Angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru vai angiotenzīna II receptora blokatoru (ARB) lietošana asinsspiediena mazināšanai, samazina mirstības risku no gripas un pneimonijas.
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Pat īss, viens antibiotiku kurss bērna pirmajā dzīves gadā var veicināt iekaisīgas zarnu slimības (IZS) attīstību vēlākos gados, secināts pētījumā.
Apendicīts ir biežākais iemesls abdominālai ķirurģijai bērniem, bet pastāv arī ārstēšanas iespējas bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pētījumā pierādīts, ka ar antibiotikām var veiksmīgi ārstēt nekomplicētu apendicītu un šāda terapija bija saistīta ar mazāku nespējas risku.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši jau ceturto papildināto un atjaunoto grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” izdevumu, kurā ietverti un apkopoti jaunākie ieteikumi, kas palīdzēs ģimenes ārstiem un dažādu specializāciju ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antimikrobiālos līdzekļus (antibiotikas) pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei.
Azitromicīns ir viena no biežāk izrakstītajām antibiotikām ASV. Dažos novērojumu pētījumos tā lietošana tika saistīta ar paaugstinātu nāves risku sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Dzelzij organismā ir ļoti daudz svarīgu funkciju: tā nodrošina skābekļa transportu, bez dzelzs pilnvērtīgi nevar veidoties hemoglobīns un eritrocīti. Dzelzs piedalās daudzos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos kā enzīmu sastāvdaļa. [3] Tāpat dzelzij ir liela nozīme neiromediatoru veidošanās procesos, kolagēnu sintēzē un imūnās sistēmas funkcionēšanā. [25]
2015. gadā pretsāpju zāles bija trešā pārdotākā zāļu grupa pasaulē. Paredzot, ka senioru skaits pieaugs (22 % 2050. gadā), palielināsies arī hronisku slimību (to skaitā reimatoloģisku, onkoloģisku) sastopamība un pretsāpju līdzekļu lietošanas biežums un daudzums — vislielākajā mērā uz NSPL rēķina. [4]
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
