Protonu sūkņa inhibitori (PSI) mūsdienu pasaulē ir vieni no pirktākajiem medikamentiem to efektivitātes un drošuma dēļ. Ar skābi saistīto slimību – gastroezofageālās atviļņa slimības (GEAS), peptiskās čūlas slimības – terapijas vadlīnijās PSI ieteikti kā pirmās kārtas preparāti, arī to izmaksas ir zemākas efektivitātes (labākas dzīšanas un remisijas uzturēšanas) dēļ. Pētījumi par citohroma P450 enzīmsistēmas lomu zāļu metabolisma procesos sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šis laika sprīdis ir par īsu, lai izzinātu lielākās daļas preparātu ietekmi uz šo sistēmu, tāpēc ar katru gadu sagaidāmi jauni atklājumi. Rakstā aplūkota PSI farmakodinamika, farmakokinētika un mijiedarbība, kā arī dažādu nozaru ekspertu viedoklis par to lietošanu.
Pacientiem ar onkoloģiskas saslimšanas izraisītām sāpēm opiātu izvēle sāpju remdēšanai liekas pašsaprotama un nevienam šaubas neizraisa. Arī stipru posttraumatisku vai pēcoperācijas sāpju remdēšanai bez šaubīšanās tiek izmantoti stipras darbības opiāti. Taču, kad jāremdē sāpes pacientam ar neonkoloģisku saslimšanu, bieži vien rodas šaubas un neziņa par opiātu izmantošanu. Pasaulē opiātu ilgstoša lietošana hronisku neonkoloģisku sāpju remdēšanai arvien pieaug. [2] Šajā publikācijā no algologa viedokļa apkopoti “par” un “pret” argumenti opiātu lietošanai pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm.
Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.
Mikroorganismu ierosināto slimību terapija ir un paliek aktuāls medicīnas jautājums. Lai cīnītos pret patogēnajiem aģentiem, lieto t. s. antimikrobisko terapiju jeb pretmikrobu līdzekļus. Mikroorganismu rezis-tences intensīvā veidošanās un rezistento formu straujā izplatība ir radījusi gan daudzas teorētiskas problēmas, kas pašlaik tiek aktīvi pētītas, gan arī izvirzījusi praktiskus uzdevumus jaunu pretmikrobu preparātu ieguvē.
Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
Kardiologu – un ne tikai kardiologu, bet arī citu mediķu – sabiedrību satrauc jautājums: ko īsti mēs varam darīt ar ātriju fibrilāciju (AF), visbiežāk sastopamo aritmiju? Rakstā sniegta izsmeļoša zinātniskā informācija par staus quo, jaunākajām atklāsmēm AF terapijā un to, ko spēj netiešie antiaritmiskie līdzekļi, – samazināt dzīvību apdraudošo aritmiju biežumu, raugoties no profilaktiskā aspekta.
Modernajā pasaulē cukura diabēta slimnieku skaitam ir tendence pieaugt. Nereti cukura diabēta pacientiem ir blakus saslimšanas, kuru ār-stēšanā lietotie medikamenti var ietekmēt pretdiabēta līdzekļu farmakokinētiku un farmakodinamiku, lai gan cukura līmeni pazeminošajiem līdzekļiem pieder noteicošā loma. Turklāt jāņem vērā – daudziem medikamentiem kā blakne ir cukura vielmaiņu ietekmējoša darbība. Rakstā pievērsta uzmanība Latvijā reģistrēto pretdiabēta līdzekļu iespējamai mijiedarbībai ar citu farmakoloģisko grupu preparātiem.
Osteoporoze ir visplašāk izplatītā kaulu vielmaiņas patoloģija, kas skar visu skeletu. Osteoporozes gadījumā kauls ir trausls, mazinās kaula masa un krasi pasliktinās tā kvalitāte – cieš kaula mikroarhitektūra. Trausls kauls lūst pat pēc nelielas traumas. Tieši kaulu lūzumi ir šīs slimības galvenās nelabvēlīgās sekas.
Priekšstats par atipisko neiroleptisko līdzekļu (ANL) darbības mehānismu joprojām ir nepilnīgs. Mūsdienās pētījumi ir fokusējušies uz zāļu darbības mehānismu izpēti saistībā ar afinitāti un antagonismu uz vairākiem neiromediatoru receptoriem, īpaši koncentrējot uzmanību relatīvai afinitātes/antagonisma attiecībai, kas ietekmē divu tipu receptorus: dopamīna (D2) un serotonīna (5HT2A) receptorus. ANL at ipiskuma izpratne, kas attiecināma uz dopamīna un serotonīna līdzsvara ietekmēšanu, katru gadu papildinās ar jaunām atziņām.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Elektronisko cigarešu (e–cigarešu) un “veipu” lietošana pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, kā alternatīva degošām cigaretēm. Tiek lēsts, ka 2020. gadā e–cigaretes lietoja aptuveni 68 miljoni cilvēku visā pasaulē. Nikotīns un citas ķīmiskās vielas e–cigaretēs var ietekmēt dažādus acs komponentus, kā arī izraisīt nistagmu un vazokonstriktīvu ietekmi uz acs asins cirkulāciju.
