Aspartāms jeb pārtikas piedeva E951 ir mākslīgais saldinātājs, ko lieto kā cukura aizvietotāju dažādos pārtikas produktos un dzērienos. Aspartāmu atzīst kā drošu pārtikas piedevu [3] vairāk nekā deviņdesmit valstīs. [1; 2] ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (U.S. Food and Drug Administration — FDA) aspartāmu raksturo kā vienu no visrūpīgāk pārbaudītajām un pētītajām pārvaldes apstiprinātajām pārtikas piedevām.
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Farmakoterapijas galvenais princips — katram pacientam jāizraksta vispiemērotākās zāles, proti, ar vislielāko efektivitāti un ar vismazāko blakusparādību risku. Ir daudz medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu un devu, tomēr ar atšķirīgu iedarbību un lietošanas veidu.
Ziema — aukstākais gadalaiks, kad cilvēki slimo biežāk. Vēlīnais rudens ir laiks, kad pārlūkot un papildināt mājas aptieciņu. Īpaši svarīgi to darīt tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, un tiem, ko ik gadu ziemas mēnešos piemeklē slimības.
Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.
Pēdējos 20 gados biozāļu izmantošana gājusi plašumā, tie veido vairāk nekā 40% no visiem medikamentiem ar būtiski strauju pieauguma tendenci tieši pēdējos gados. Biozāļu un biolīdzinieku tēma žurnālā Doctus jau iepriekš skatīta vairākos rakstos. Šoreiz skatījums cits — par atšķirībām starp dažādām biozālēm un iespēju tās “uztjūnēt” jeb uzlabot.
Lakricas sakne Radix Glycyrrhizae (Radix Liquiritiae) tautas medicīnā pazīstama jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, bet fitoterapijā to izmanto vēl šodien. Tās kompleksajā sastāvā ir saponīni (galvenokārt glicirizīns), izoflavonoīdi (piem., glabridīns, glabrēns), kumarīni un daudz citu savienojumu. Lakricas nosaukums “saldā sakne” cēlies no glicirizīna tās sastāvā, kas ir daudzkārt saldāks par cukuru.
Biozāles mūsdienās izmanto daudzās klīniskās medicīnas nozarēs, piemēram, dermatoloģijā, gastroenteroloģijā, hematoloģijā, endokrinoloģijā, neiroloģijā, onkoloģijā, reimatoloģijā. Tās plaši lieto tādu autoimūno slimību kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, Krona slimība u. c. ārstēšanā. Pēdējos gados biozāles strauji ienākušas dažādās medicīnas nozarēs, to lietojuma indikācijas joprojām tiek pētītas.
Akūts klepus ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacients dodas pie ģimenes ārsta, veidojot apmēram 2-3% no visiem ambulatorajiem apmeklējumiem. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās, klepus rezultātā elpceļi attīrās no ārējiem kairinātājiem, tomēr, ja klepus kļūst pārāk apgrūtinošs, ir jāārstējas.
Šīs pozīcijas izstrādes mērķis ir veicināt dažādu nozaru ārstu, veselības aprūpes organizatoru, farmaceitu un sabiedrības vienotu izpratni par biofarmāciju, biozālēm un to atšķirībām no citām zāļu grupām (it īpaši ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtajām zālēm), izskaidrot būtiskākās to biolīdznieku atšķirības no ģenēriskām zālēm, kā arī raksturot to reģistrācijas un farmakovigilances īpatnības. Vienota izpratne ļautu nodrošināt zinātniski pamatotu, informētu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par biozāļu lietošanu. Šajā dokumentā ir vispārīga pamatinformācija par šo zāļu grupu kopumā, un tajā detalizēti netiks aplūkotas biozāļu lietošanas nianses dažādās medicīnas nozarēs, tomēr, cerams, ka tas var kļūt par pamatu attiecīgu klīnisko rekomendāciju izstrādei nākotnē.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
