Gan pārāk īss, gan pārāk ilgs laiks, kas pavadīts miegā, ir riska faktors vispārējai mirstībai, kardiovaskulārām slimībām un vēzim. Amerikas Gastroenterologu Asociācija šim sarakstam rekomendē pievienot arī čūlaino kolītu.
Peptiska čūlas slimība ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājums, kas iesniedzas gļotādas muskuļslānī. Kopš Helicobacter pylori (H. pylori) infekcijas atklāšanas 1982. gadā ievērojami mainījusies izpratne par čūlas slimības diagnostiku, patoģenēzi un ārstēšanu. Divi galvenie čūlas iemesli ir H. pylori infekcija un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana.
Caureju var definēt kā biežāku vai šķidrāku vēdera izeju vai palielinātu tās apjomu. Lai arī tieši fēču daudzuma pieaugums ir būtisks kritērijs caurejas definīcijā, daudziem pacientiem caureja asociējas ar palielinātu šķidruma saturu fēcēs vai biežāku vēdera izeju; simptomiem, kas atsevišķi ne vienmēr liecina par strukturālām izmaiņām kuņģa—zarnu traktā. [1]
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.
Asiņošana ir viens no biežiem simptomiem ķirurģiskā praksē. Augšējās gastrointestinālās asiņošanas diferenciāldiagnoze ir ļoti plaša. Viens no iemesliem var būt reta kuņģa patoloģija — kuņģa iekaisuma fibroīds polips. Lai precīzi izvēlētos ārstēšanu, svarīga ir medicīnas sabiedrības informētība par šo slimību.
Gastroenterologu (un citu ārstu) palīdzību visbiežāk lūdz pacienti, kurus piemeklējuši funkcionāli gremošanas trakta darbības traucējumi. Šo slimnieku dzīves kvalitāte ir ļoti slikta, ēdiena sagremošana viņiem izraisa mokošas sajūtas un viņu dzīve ir kļuvusi par elli zemes virsū.
Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai.
Viena no unikālajām visu zīdītāju kuņģa īpatnībām ir spēja producēt daudz sālsskābes. Šis process ir viens no posmiem komplicētā sistēmā, kas regulē uztura uzņemšanu. Kuņģa skābes sekrēcija ir dažādu regulatoru signālu rezultāts. Sekrēcija var sākties vairāku faktoru dēļ, kas saistīti ar uztura uzņemšanu un indivīda kaloriju statusu.
Mazliet tā kā mulsdams, nedaudz it kā kautrīgi slēpdams lepnumu par savu vaļasprieku, gastroenterologs endoskopists JĀNIS ALKSNIS atklāj savas kolekcijas apmēru — viņam varētu būt ap astoņdesmit tūkstošiem pastmarku.
Retrospektīvi skatoties, jo vairāk zinām par kādu slimību, jo šķiet, ka tā kļūst biežāka. Par leģionellām pēdējos piecos gados presē bijusi regulāra informācija. Šā klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atipiskas pneimonijas norise pacientam ar traucētu imūnsistēmas darbību. Imūnsupresētu pacientu populācija Latvijā pieaug, legionellozi konstatē biežāk.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Dupilumabs 300 mg, cendakimabs 360 mg un budezonīda perorāla suspensija 2 mg uzrādīja mērenu līdz augstu efektivitātes līmeni disfāgijas mazināšanā pusaudžiem un pieaugušajiem ar eozinofilo ezofagītu (EoE). Lielākā daļa pētīto terapiju, izņemot etrasimodu, nodrošināja histoloģisku remisiju.
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
