Karolinskas institūta pētnieki ir identificējuši astoņus primāros faktorus, kas palielina kopējas asiņošanas komplikācijas risku pēc miokarda infarkta. Daži no šiem faktoriem jau ir zināmi, taču, izmantojot mašīnmācīšanās metodes, pētnieki ir atraduši papildu faktorus, piemēram, smēķēšana, asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs.
Veselības centrs “Vivendi” sadarbībā ar Veselības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu organizēja divas interaktīvas konferences par ēšanas traucējumiem, ko bez maksas varēja apmeklēt dažādu specialitāšu ārstniecības personas – psihiatri, psihoterapeiti, pediatri, internisti, endokrinologi, ginekologi, māsas un funkcionālie speciālisti.
Celiakijas gadījumā tievajās zarnās transglutamināze 2 izraisa glutamīna atlikumu deamidēšanu glutēna peptīdos, kas pastiprina T šūnu stimulāciju un izraisa gļotādas ievainojumus. Transglutamināzes 2 inhibīcija ir iespējama celiakijas ārstēšana.
Eksokrīnā aizkuņģa dziedzera nepietiekamība pacientiem ar hronisku pankreatītu (HP) ir iemesls daudziem dzīves kvalitāti ietekmējošiem simptomiem. HP pacientiem bieži novēro dažādus gremošanas traucējumus (caureja, diskomforts vai sāpes vēderā, meteorisms, biežāka vēdera izeja, utt.), uzturvielu, mikroelementu deficītu (piemēram, taukos šķīstošu vitamīnu). Šo simptomu kopums ne tikai traucē ikdienā, bet ir iemesls paaugstinātiem mirstības un nāves riskiem.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Rutīnas kolonoskopija tiek rekomendēta, lai izslēgtu kolorektālā vēža iespējamību pacientiem, kas saņēmuši medikamentozu terapiju resnās zarnas divertikulīta dēļ. Tomēr, gadījumos, kad pacientam diagnosticēts nekomplicēts divertikulīts ar datortomogrāfijas palīdzību, klīniskā nozīme rutīnas kolonoskopijai tiek plaši diskutēta.
Ambulatorā praksē divertikulīts visbiežāk tiek ārstēts vai nu kombinējot metronidazolu ar fluorohinolonu vai arī izmantojot amoksicilīna–klavulānskābes monoterapiju. Šā brīža rekomendācijas liek apsvērt fluorohinolonu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, kamēr pastāv alternatīvas.
Pētījumu apskatā secināts, ka 20 % pacientu ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi ir tikai kuņģa un zarna trakta simptomi. Kuņģa zarnu trakta simptomi, kas ir saistīti ar Covid-19, var būt ļoti dažādi, tai skaitā apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja un vēdersāpes.
Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.