Nopietnas ādas blakusparādības (cADR) ir potenciāli dzīvībai bīstamas zāļu paaugstinātas jutības reakcijas, kas skar ādu un iekšējos orgānus. Ir atzīts, ka antibiotikas var būt šādu reakciju cēlonis, taču nevienā pētījumā nav salīdzināts relatīvais risks dažādās antibiotiku klasēs.
No 20. līdz 24. maijam Austrumu slimnīcā risinājās Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja bez maksas pārbaudīt savu aknu veselību un veikt HIV testu. Apkopojot rezultātus, konstatēts, ka C-hepatīta jeb anti-HCV tests bija pozitīvs 4,5% jeb 12 cilvēkiem no 279 testēto cilvēku kopskaita, HIV tests visiem 278 izmeklētajiem cilvēkiem bija negatīvs, bet aknu blīvuma izmaiņas konstatētas 16% gadījumu jeb 25 cilvēkiem no <em>Fibroscan</em> izmeklējumu veikušajiem 157 cilvēkiem.
Alkoholisms saistīts ar paaugstinātu Staphylococcus aureus bakterēmijas sastopamību un mirstību. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt slimības progresiju, ārstēšanu un prognozi pacientiem ar un bez alkohola atkarības.
No 20. līdz 27. maijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Eiropas pavasara testēšanas nedēļa. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus izmantot iespēju veikt testu uz HIV, B un C hepatītu bez maksas un anonīmi.
Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.
Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Pētījumā ar gandrīz miljons iedzīvotājiem no 29 Eiropas valstīm atklājās dažādas asinsrites infekciju tendences. Cilvēka vecums, dzimums un atrašanās vieta ir saistīta ar iespēju, ka viņam ir asinsrites infekcija, kas ir izturīga pret antibiotikām.
Primāra vakcinācija uzlabo imūnreakciju, savukārt hroniska antigēna iedarbība var izraisīt imūno toleranci. Ieguvumi un riski no atkārtotas vakcinācijas arvien ir neskaidri.
Cilvēkiem, kuriem kādā dzīves posmā bijis herpesvīruss, ir divreiz lielāka iespēja saslimt ar demenci nekā tiem, kuri nekad nav bijuši inficēti. Jauns pētījums apstiprina iepriekšējo pētījumu rezultātus par to, vai herpesvīruss var būt iespējamais demences riska faktors.
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
MedSafer lietotne palīdz ārstiem identificēt un izslēgt riskantus vai nevajadzīgus medikamentus senioriem, ievērojami uzlabojot pacientu ārstēšanas rezultātus. Tā mērķis ir novērst kaitīgas "recepšu kaskādes" un varētu no jauna definēt standarta aprūpi.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
