Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, ikvienai ārstniecības iestādei informācija par pacientiem veikto vakcināciju, kas veikta no 1. janvāra, būs obligāti jāievada valsts E-veselības sistēmā - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Pētnieku grupa atklājusi, ka vairāk nekā 4 % no visiem slimnīcās uzņemtajiem gadījumiem Zviedrijas dienvidos saistīti ar sepsi. Tas ir nepietiekami diagnosticēts stāvoklis, ko var pielīdzināt epidēmijai.
PSI plaši tiek izmantoti gastroezofageālā refluksa ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tendences valstīs ar augstu ienākumu līmeni rāda, ka bērniem pirms divu gadu vecuma terapija ar PSI dažādu iemeslu dēļ tiek parakstīta bieži: piemēram, Francijā 2019. gadā PSI bija jālieto 6,1 % bērnu līdz divu gadu vecumam, pirmajā dzīves gadā PSI lietojuši 5,2 % bērnu Jaunzēlandē, bet PSI ordinēšanas tendence bērniem līdz gada vecumam Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pēdējos 20 gados pieaugusi pat pieckārtīgi.
Garais Covid var saglabāties vismaz gadu pēc akūtās slimības fāzes vai parādīties vairākus mēnešus vēlāk, secināts līdz šim visaptverošākajā pārskatu par simptomu attīstību gada laikā.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar ilgstošākiem Covid-19 simptomiem, tostarp smadzeņu miglu, bija samazināta veiktspēja dažādu garīgo procesu testēšanā līdz diviem gadiem pēc inficēšanās ar vīrusu.
Sēnīšinfekcijas cilvēkam sastopamas dažādās formās — sākot ar relatīvi vieglu virspusēju ādas infekciju un beidzot ar invazīvām un hroniskām iekšējo orgānu infekcijām ar augstiem mirstības rādītājiem. Tāda virspusējā sēnīšinfekcija kā “atlēta pēda” ir būtisks sabiedrības veselības slogs — dažās sabiedrības grupās to sastopamības rādītājs ir pat 70 %. Publikācijā [1] apskatīta būtiskākā informācija par tinea pedis un šobrīd zināmo — etioloģija, epidemioloģija, diagnostika un terapija.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.