Valdība atbalstījusi mediķu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto darbinieku piemaksas pagarināt līdz šā gada jūnija beigām, atvēlot tam vairāk nekā 21,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Vēl ir pāragri apsvērt mRNS Covid–19 vakcīnu (“Pfizer” izstrādātā Comirnaty un “Moderna” izstrādātā Spikevax) ceturtās devas lietošanu vispārējā populācijā – tā secinājusi Eiropas Zāļu aģentūras Covid–19 darba grupa un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kolhicīns sevi pierādījis kā efektīvs pretiekaisuma līdzeklis akūtas podagras ārstēšanā. Ņemot vērā šīs zāļvielas farmakodinamiskās īpašības, tiek uzskatīts, ka kolhicīnu varētu izmantot citokīnu vētras mazināšanai inficējoties ar SARS–CoV–2. Mērķis šai meta–analīzei bija novērtēt kolhicīna drošuma profilu Covid–19 pacientiem, izmantojot zelta standarta nejaušināti kontrolētus pētījumus.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
Pieaugušajiem, kuri ir stacionēti un kuriem vienlaikus ir Covid-19 un gripa, ir daudz lielāks smagas slimības gaitas un nāves risks, salīdzinot ar pacientiem, kuriem Covid-19 ir atsevišķi vai kopā ar citiem vīrusiem, liecina pētījumi.
Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) ir ieteikusi piešķir reģistrācijas apliecību <em>AstraZeneca AB</em> izstrādātājām zālēm <em>Evusheld</em>, kas paredzētas Covid-19 novēršanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma un ar ķermeņa masu vismaz 40 kg pirms iespējamās saskarsmes ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Bērniem, kas iepriekš bija inficēti ar Covid-19, veidojas dabiskas cirkulējošas antivielas, kas saglabājas vismaz septiņus mēnešus, liecina jauns pētījums, ko vadīja UTHealth Hjūstonas pētnieki.
Lai gan nav medicīniski atzītas “garā Covid” ārstēšanas metodes, fiziskās aktivitātes var pārtraukt iekaisuma apburto loku, kas var izraisīt diabētu un depresiju vairākus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir atveseļojies no vīrusa.
Covid-19 pandēmijas laikā dažiem ar SARS-CoV-2 vīrusu inficētiem cilvēkiem joprojām ir “garā Covid” simptomi, kas saglabājas vismaz trīs mēnešus pēc atveseļošanās no Covid, pat pēc viegliem saslimšanas gadījumiem.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.