No 20. līdz 27. maijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Eiropas pavasara testēšanas nedēļa. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus izmantot iespēju veikt testu uz HIV, B un C hepatītu bez maksas un anonīmi.
Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.
Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Pētījumā ar gandrīz miljons iedzīvotājiem no 29 Eiropas valstīm atklājās dažādas asinsrites infekciju tendences. Cilvēka vecums, dzimums un atrašanās vieta ir saistīta ar iespēju, ka viņam ir asinsrites infekcija, kas ir izturīga pret antibiotikām.
Primāra vakcinācija uzlabo imūnreakciju, savukārt hroniska antigēna iedarbība var izraisīt imūno toleranci. Ieguvumi un riski no atkārtotas vakcinācijas arvien ir neskaidri.
Cilvēkiem, kuriem kādā dzīves posmā bijis herpesvīruss, ir divreiz lielāka iespēja saslimt ar demenci nekā tiem, kuri nekad nav bijuši inficēti. Jauns pētījums apstiprina iepriekšējo pētījumu rezultātus par to, vai herpesvīruss var būt iespējamais demences riska faktors.
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
Turpmāk pastāvīgi par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 līdz 17 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm.
Cilvēkiem, kas inficēti ar Covid–19, ir palielināts risks saslimt ar sirds ritma traucējumiem, piemēram, priekškambaru mirdzēšanu.
Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
