Lai noskaidrotu, vai pacientiem, kas pēc pirmās SARS–CoV–2 mRNS vakcīnas piedzīvojuši tūlītēju alerģisku reakciju, ir risks to atkārtoti piedzīvot pēc otrās vakcīnas devas, tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Toledo universitātes pētnieku jaunā Covid-19 hospitalizācijas datu pārskatā ir atklāts, ka imūnsistēmu stiprinošu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīna, D vitamīna un cinka, lietošana nemazina iespējamību nomirt no Covid-19.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
Zāļu valsts aģentūra izvērtējusi 22 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas. No tiem viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas Vaxzevria (iepriekš zināma kā Covid-19 vakcīna AstraZeneca) lietošanu.
Zinātnieki ir atklājuši, ka smagu Covid-19 slimības gaitu raksturo ne tikai spēcīga imūnsistēmas aktivācija un iekaisuma reakcijas, bet arī disfunkcija endotēlijā, ja tiek bojāta barjera starp asins plūsmu un audiem, pacienta stāvoklis pasliktinās.
Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, - to paredz 1.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Pacientiem ar Covid-19 intensīvās terapijas nodaļā (ICU), kuriem ir izrakstīti pilnas devas asins šķidrinātāji, ir ievērojami lielāka iespēja piedzīvot smagu asiņošanu nekā pacientiem, kuriem izrakstīta mazāka, taču tikpat efektīva deva.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
Semaglutīds ir pierādījis spēju samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu pacientiem pēc miokarda infarkta ar lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta. Tomēr semaglutīda terapijas ieviešana ikdienas klīniskajā praksē ir sarežģīta augsto izmaksu un ierobežotās pieejamības dēļ.
