Toledo universitātes pētnieku jaunā Covid-19 hospitalizācijas datu pārskatā ir atklāts, ka imūnsistēmu stiprinošu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīna, D vitamīna un cinka, lietošana nemazina iespējamību nomirt no Covid-19.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
Zāļu valsts aģentūra izvērtējusi 22 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas. No tiem viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas Vaxzevria (iepriekš zināma kā Covid-19 vakcīna AstraZeneca) lietošanu.
Zinātnieki ir atklājuši, ka smagu Covid-19 slimības gaitu raksturo ne tikai spēcīga imūnsistēmas aktivācija un iekaisuma reakcijas, bet arī disfunkcija endotēlijā, ja tiek bojāta barjera starp asins plūsmu un audiem, pacienta stāvoklis pasliktinās.
Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, - to paredz 1.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Pacientiem ar Covid-19 intensīvās terapijas nodaļā (ICU), kuriem ir izrakstīti pilnas devas asins šķidrinātāji, ir ievērojami lielāka iespēja piedzīvot smagu asiņošanu nekā pacientiem, kuriem izrakstīta mazāka, taču tikpat efektīva deva.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Trešā Covid-19 vakcīnas deva paaugstina antivielu līmeni, kas neitralizē Omikron variantu, liecina dati, kas publicēti The Lancet.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
