Garais Covid var saglabāties vismaz gadu pēc akūtās slimības fāzes vai parādīties vairākus mēnešus vēlāk, secināts līdz šim visaptverošākajā pārskatu par simptomu attīstību gada laikā.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar ilgstošākiem Covid-19 simptomiem, tostarp smadzeņu miglu, bija samazināta veiktspēja dažādu garīgo procesu testēšanā līdz diviem gadiem pēc inficēšanās ar vīrusu.
Pacientiem ar ne–alkohola taukaino hepatozi (NATH) ir lielāka iespēja attīstīties smagām infekcijām, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija.
Sēnīšinfekcijas cilvēkam sastopamas dažādās formās — sākot ar relatīvi vieglu virspusēju ādas infekciju un beidzot ar invazīvām un hroniskām iekšējo orgānu infekcijām ar augstiem mirstības rādītājiem. Tāda virspusējā sēnīšinfekcija kā “atlēta pēda” ir būtisks sabiedrības veselības slogs — dažās sabiedrības grupās to sastopamības rādītājs ir pat 70 %. Publikācijā [1] apskatīta būtiskākā informācija par tinea pedis un šobrīd zināmo — etioloģija, epidemioloģija, diagnostika un terapija.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Saskaņā ar jaunu pētījumu lielākā daļa bērnu vecāku, kuriem diagnosticēta Laima slimība, ziņoja, ka viņu bērni atveseļojās sešu mēnešu laikā pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas. Rezultāti, kas balstīti uz Laimas slimības ārstēšanas rezultātiem no 102 bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs, arī atklāja, ka nelielai daļai bērnu bija nepieciešams ilgāks laiks par sešiem mēnešiem, lai atgūtu veselību, un tie būtiski ietekmēja viņu ikdienas darbības.
Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Sievietēm, kuras ievēroja lielāko daļu veselīga dzīvesveida aspektu, tostarp bija ar veselīgu ķermeņa svaru, nesmēķēja, bija regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, kvalitatīvs uzturs un mērena alkohola lietošana, bija aptuveni uz pusi mazāks garā Covid risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras neievēroja veselīgu dzīvesveidu.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
