Par to, ka paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors, zina visi — gan ārsti, gan pacienti. Riska faktors koronārai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai (SM), smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai utt. Kā veiksmīgi kontrolēt šo riska faktoru?
70 % iedzīvotāju 25—74 gadu vecumā ir paaugstināts holesterīna līmenis — tā liecina Latvijas kardiologu veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”.
Kā pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju droši un pamatoti izrakstīt kardioloģijā bieži lietotus medikamentus un kādu piesardzību ievērot terapijas laikā, lai nenodarītu kaitējumu pacientam?
Sirds—asinsvadu sistēmas slimības pasaulē vēl joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, taču statistika pamazām mainās — 12 Eiropas valstīs tās vairs nav biežākais nāves cēlonis, to vietu ieņem onkoloģiskas slimības.
Visā pasaulē pieaug cilvēka dzīves ilgums. Protams, paldies jāteic gan mūsdienu medikamentozās un invazīvās ārstēšanas iespējām, gan precīzākai un agrīnākai diagnostikai, bet tas nozīmē arī iedzīvotāju kopuma novecošanos.
Hipertensijas terapijā būtiskas ir pārmaiņas dzīvesveidā, taču ne mazāk svarīgi izvērtēt, vai pie konkrētā asinsspiediena pacientam jāsāk arī antihipertensīvā terapija. Rakstā aplūkosim pierādījumus par labu dažādu pakāpju hipertensijas ārstēšanai.
Cigarešu smēķēšana ir galvenais novēršamais mirstības cēlonis pasaulē. Cilvēkiem, kas atmet smēķēšanu, būtiski samazinās risks no smēķēšanas atkarīgo slimību attīstībai un mirstības risks. Šajā rakstā pievēršamies jautājumiem, kā motivēt pacientu un kādas ir smēķēšanas atmešanas sekas.
Tā kā arteriāla hipertensija ir viens no nelabvēlīgu kardiovaskulāru notikumu galvenajiem iemesliem attīstītajās valstīs, aizvien plašāk tiek izzināta hipertensijas ietekme uz sirdi, hipertensīvās sirds slimības attīstības mehānismi, klīniskās sekas un tās ārstēšanas iespējas.
Vecāka gadagājuma pacienti ir īpaša pacientu grupa, kuras aprūpē jāņem vērā ne tikai organismā notiekošo procesu vecuma izmaiņas, bet arī iespējamās blakusslimības un īpatnības. Lai iezīmētu iespējamās īpatnības, vecākiem pacientiem ārstējot hipertensiju un sirds mazspēju, literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījumus par šo tēmu.
Sirds saistaudi pēc bojājuma pārvēršas kaulvielu producējošās šūnās. Šis atklājums izskaidro, kāpēc dažiem cilvēkiem, kam bijis sirds bojājums, attīstās abnormāli kalcija depozīti sirds sieniņā un/vai vārstuļos. Atklāts, ka sirds kalcifikāciju var apturēt, bloķējot enzīmu, kas regulē kaulu mineralizāciju.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Pieaugušo aptaukošanās iepriekš saistīta ar atsevišķām infekcijām, taču pierādījumi par tās ietekmi visā infekcijas slimību spektrā ir ierobežoti. Šajā daudz¬kohortu pētījumā ar ietekmes modelēšanu tika analizēta saistība starp šo novēršamo riska faktoru un 925 bakteriālu, vīrusu, parazitāru un sēnīšu infekcijas slimību incidenci, hospitalizācijām un mirstību, kā arī novērtēta to globālā un reģionālā attiecināmā ietekme.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
