Akūtas hospitalizācijas iemesls 5 % gadījumu, īpaši pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir sirds mazspēja (SM). Tās ārstēšana ir kompleksa, daudzdisciplīnu — tai vajadzētu būt orientētai uz to, lai aizkavētu SM progresēšanu un mazinātu mirstību no SM.
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS).
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei.
Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs.
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt.
Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ.
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku.
Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes.
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
No 23. līdz 25. aprīlim norisinājās Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas 10. kongress. Šis bija jubilejas kongress, kurā gan eksperti iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm nozarē, gan ginekologu un dzemdību speciālistu saime svinēja kopīgi paveikto.
Metadons un buprenorfīns tiek rekomendēti opioīdu atkarības ārstēšanai grūtniecības laikā. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt neirālās attīstības traucējumu incidenci starp bērniem, kas prenatālā periodā bijuši buprenorfīna vai metadona ekspozīcijā.
Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]
