Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Arteriāla hipertensija (AH) tiek definēta kā arteriālā asinsspiediena mērījums miera stāvoklī 140/90 mmHg un vairāk, ja tas mērīts ārstniecības iestādē. Tā ir viena no biežākajām slimībām gan Latvijā, [1] gan pasaulē. [2] Tiek lēsts, ka pieaugušo populācijā AH sastopamība var būt 30—45 %. Risks AH attīstībai palielinās līdz ar vecumu, 60 gadu vecumā sasniedzot 60 %. [3]
Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā.
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1]
Pasaulē ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākais aritmijas veids pieaugušajiem. Risks saslimt ar ĀF dzīves laikā ir katram trešajam Eiropas iedzīvotājam. Un tas, vai ĀF cilvēkam attīstīsies, ir atkarīgs no viņa vecuma, ģenētiskajiem un (sub)klīniskajiem faktoriem.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Kardiovaskulāras slimības ir galvenais saslimstības un nāves cēlonis visā pasaulē, to pamata riska faktors ir paaugstināts holesterīna līmenis. Statīni ir visefektīvākie medikamenti holesterīna līmeņa pazemināšanai, kas ir cieši saistīts ar nozīmīgu riska mazināšanu kardiovaskulāru slimību attīstībai.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
Jaunā, vairāk nekā 25 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka bieži sastopami bezmiega simptomi ir saistīti ar vairāk nekā 50 % paaugstinātu Parkinsona slimības (PS) risku. Arī ģenētiskā nosliece uz bezmiegu parādīja saistību ar jaunatklātu PS risku, kas liecina — bezmiegs var būt riska faktors, nevis tikai agrīns (prodromāls) simptoms.
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
