Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību.
Pacientiem ar podagru ir paaugstināts hroniskas nieru slimības un nieru mazspējas risks, secināts Īrijā veiktā pētījumā.
Ar šo klīnisko gadījumu vēlamies izcelt patiesībā sen zināmus, taču mūsdienu steigā bieži piemirstus medicīniskās aprūpes stūrakmeņus: komandas darbu un individualizētu pieeju pacientam.
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Nieze ir novērojama ievērojamam pacientu skaitam ar hronisku nieru slimību. Pētījumā arī apraksta, kuriem pacientiem biežāk attīstās nieze un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti un miegu.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cukura diabēts kopā ar onkoloģiskām, kardiovaskulārām un hroniskam elpceļu slimībām pieder četru “nekomunicējamo” jeb hronisko slimību grupai, kuru pieaugošā izplatība un ar tām saistītās komplikācijas ir aktuāls jautājums 21. gadsimta sabiedrības veselības aprūpē, jo šīs slimības ir iemesls 65 % nāves cēloņu.
Akūtu un hronisku nieru slimību risks saistībā ar NSPL lietošanu jauniem un aktīviem cilvēkiem ir augstāks nekā iepriekš tika uzskatīts, secināts jaunā pētījumā.
Allopurinola lietošana podagras ārstēšanai var pasargāt no hroniskas nieru slimības, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Aprīlī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centrā pirmo reizi tika pielietota jauna, pasaulē atdzīta tehnoloģija – “LifePort” nieru hipotermiskā perfūzijas sistēma.
Par nieru funkciju traucējumiem liecina izmaiņas glomerulu filtrācijas ātrumā (GFĀ), taču gan klīniskie simptomi, gan laboratoriskie radītāji var norādīt par nieru darbības traucējumiem. Kāda ir vispiemērotākā nieru funkciju noteikšanas metode katram pacientam?
Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.
Glikozes līmeņa noteikšana un kontrole mājas apstākļos ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar zināmu cukura diabētu. Kādreiz vienīgā iespēja mājas apstākļos pārbaudīt glikēmijas līmeni bija iedurt ar lanceti pirkstā un iegūto asins pilienu uzklāt uz teststrēmeles, kas ievietota glikometrā. Glikēmijas paškontroles dēļ tika veikti daudzi dūrieni pirkstos.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
