Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Tiki ir gribai nepakļautas, īsas, neritmiskas stereotipiskas kustības (motoriskie tiki) vai izdvestas skaņas (fonētiskie tiki). Visbiežāk tiki skar seju, kaklu un augšējās ekstremitātes, taču tie var būt arī citās ķermeņa vietās.
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi cilvēki gūst lielākas vai mazākas traumas. Traumatologu ikdiena ir pacienti, kam ziemas prieki beigušies bēdīgi: salauzta roka, sasista galva un citas traumas, kas sākotnēji šķiet viegli risināmas un sekas neatstāj. Vai tiešām?
Palīdzību algologa vai neirologa praksē bieži meklē pacienti ar panikas epizodēm un somatoformiem traucējumiem, jo šīs sūdzības nereti kombinējas ar galvassāpēm, turklāt Austrumeiropas valstīs vēl joprojām kā mantojums no padomju laika ir nevēlēšanās meklēt palīdzību pie psihiatra.
Priekšnoteikums efektīvai rokas funkcijai ir laba un pilnvērtīga pleca locītavas funkcija. Sāpes plecā paralizētajā rokā pēc pārciesta insulta ir bieža komplikācija, kas kavē pacienta funkcionālo atveseļošanos, pagarina stacionēšanas ilgumu, var izraisīt depresiju, pasliktina dzīves kvalitāti. [1]
Elpas aiztures lēkmes pediatriskajā populācijā nav retums, kāda no epizodēm bijusi gandrīz 5 % bērnu. Visbiežāk rodas 6—18 mēnešu vecumā, bet atsevišķos gadījumos pat līdz četru gadu vecumam. Lēkmju sastopamība nav atkarīga no dzimuma, tomēr nedaudz biežāk novēro meitenēm. Vecākiem epizodes skatīties ir biedējoši, tāpēc agrāk vai vēlāk bērns nonāk pie ārsta.
Jebkurš medikaments, kas šķērso hematoencefālisko barjeru, spēj ietekmēt miega struktūru un tā kvalitāti. Šajā rakstā aplūkojam dažādu medikamentu grupu pārstāvju ietekmi.
Neiroplasticitātei ir dažādi varianti, formas un konteksts. Uzlabot izpratni par adaptīviem mehānismiem katrā līmenī — no molekulām līdz sinapsēm, neironu tīkliem un uzvedības izmaiņām — var dažādu nozaru pētnieku sadarbības procesā.
Šā gada 11. aprīlī aprit 200 gadu, kopš pirmo reizi diagnosticēta Parkinsona slimība. Lai mazinātu Parkinsona slimības pacienta funkciju ierobežojumus un uzlabotu dzīves kvalitāti, pacients jāārstē multidisciplināri.
Migrēna ir viena no visizplatītākajām slimībām pasaulē, un pacients var būt jebkura vecuma cilvēks. Vairāk nekā 90 % pacientu migrēnas laikā nespēj strādāt vai adekvāti funkcionēt. Meklējot optimālus risinājumus, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti, ārstēšanā nereti kombinē dažādas taktikas.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
