Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus medikamentozai terapijai būtiska ir nefarmakoloģiska terapija un pacienta pašaprūpes prasmju uzlabošana.
Multiplās sklerozes diena* kopš 2009. gada tiek atzīmēta 30. maijā. 2020.—2022. gada tēma ir “connections” jeb apvienošanās. MS Connections izaicina pārraut sociālās barjeras, kuru dēļ multiplās sklerozes pacienti jūtas vientuļi un sociāli izolēti. Īpaši sāpīga šī tēma ir Covid–19 pandēmijas laikā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot rupjo nervu šķiedru neiropātiju klīnisko un elektrofizioloģisko profilu bērniem, kuriem desmit gadu periodā veikts neirogrāfijas izmeklējums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Rakstā, kas publicēts iepriekšējā Doctus numurā, aprakstījām sāpju definīciju, raksturojām fizioloģiskos sāpju veidošanās procesus un skaidrojām, kā akūtas sāpes pārvēršas hroniskās. Šajā rakstā plašāk aplūkojam farmakoterapiju hronisku sāpju kontekstā.
Pēdējā desmitgadē individuāla pieeja ir priekšplānā jebkurā darbā, kas vērsts uz palīdzību bērniem ar attīstības problēmām. Parādās arvien vairāk jaunu metožu, kur tiek ņemtas vērā gan bērna, gan vecāku individuālās īpatnības.
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms.
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.
Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga hroniska miegainība dienas laikā, halucinācijas, miega paralīze un katapleksija (saļimšanas epizodes pozitīvu emociju rezultātā). Narkolepsijas sastopamība ir 3—16 uz 10 000, bet Epilepsijas un miega medicīnas centra uzraudzībā pašlaik atrodas pieci pacienti.
Pētījuma rezultāti uzsver ķermeņa masas un asinsspiediena kontroles nozīmi kā potenciāli spēcīgus instrumentus demences profilaksē vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Aptaukošanās ir saistīta ar augstu asinsvadu izcelsmes demences risku, kur metabolie riska faktori var kalpot par starpniekmehānismiem, tomēr līdz šim cēloņsakarības nav pilnībā noskaidrotas.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs izstrādājis interaktīvu rīku, kas apkopo klīniskos algoritmus un pacientu ceļus gan uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS), gan drudža vadībai bērniem, nodrošinot, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā balstās uz vienotiem, mūsdienīgiem un zinātniski pamatotiem principiem.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
