GLP–1 receptoru agonists liksisenatīds tiek izmantots cukura diabēta terapijā. Klīniskos pētījumos ar peļu modeļiem konstatētas šā medikamenta neiroprotektīvas īpašības Parkinsona slimības gadījumā.
Nesen veiktā nejaušināti kontrolētā klīnskajā pētījumā secināts, ka vidējas efektivitātes terapijas pārtraukšana varētu būt saprātīga taktika vecāka gadagājuma neaktīvas multiplās sklerozes (MS) pacientiem. Šobrīd iztrūkst dati par taktiku augstas efektivitātes terapijas gadījumā. Jaunākiem pacientiem natalizumaba vai fingolimoda pārtraukšana saistīta ar slimības aktivitātes atjaunošanos.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska iekaisīga, deģeneratīva un demielinizējoša slimība, kas, pakāpeniski progresējot, noved līdz plašiem sensorimotoriskiem, kognitīviem, redzes un autonomās funkcijas traucējumiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Līdz šim pieejamie pētījumi par diētas ietekmi uz slimības progresiju nav bijuši pilnīgi, īpaši attiecībā uz Vidusjūras diētu vecāka gadagājuma MS pacientiem.
Tiek uzskatīts, ka dzīvesveids ietekmē galvassāpju biežumu jauniešiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp dažādiem dzīvesveida faktoriem un biežām atkārtotām galvassāpēm bērniem un jauniešiem.
Kembridža, Masačūsetsa – 2024. gada 12. februāris. Uzņēmums <em>Biogen Inc.</em> (Nasdaq: BIIB) paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) ir reģistrējusi SKYCLARYS® (<em>omaveloksolons</em>) Frīdreiha ataksijas (FA) ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma. SKYCLARYS® ir pirmās Eiropas Savienībā reģistrētās zāles šīs retās ģenētiskās progresējošās neirodeģeneratīvās slimības ārstēšanai. [1]
Vidēji efektīva terapija (moderately effective therapies, MET) gadiem ilgi bijusi galvenā ārstēšanas izvēle bērnu multiplās sklerozes gadījumā. Neskatoties uz pieaugošo augsti efektīvas terapijas (highly effective therapies, HET) pieejamību, ārstēšanas stratēģijām bērnu multiplās sklerozes (pediatric-onset multiple sclerosis, POMS) gadījumā iztrūkst konsensus.
Cilvēkiem, kuriem kādā dzīves posmā bijis herpesvīruss, ir divreiz lielāka iespēja saslimt ar demenci nekā tiem, kuri nekad nav bijuši inficēti. Jauns pētījums apstiprina iepriekšējo pētījumu rezultātus par to, vai herpesvīruss var būt iespējamais demences riska faktors.
Intracerebrāla hemorāģija (ICH) ir nāvējošākais no insulta veidiem un mirstības rādītāji ir īpaši augsti starp ICH, kas saistīti ar antikoagulantu lietošanu. Līdz šim nav pētīts, vai pastāv konkrēta laika loga atkarīgs ārstēšanas efekts “no durvīm līdz ārstēšanai” (door–to–treatment, DTT) klīniskajā praksē.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Izpētīts, ka futbolistiem ir paaugstināts risks neirodeģeneratīvu slimību attīstībai pēc karjeras noslēgšanas. Iespējams tas skaidrojams ar atkārtotu galvas kontaktu ar futbolbumbu spēles laikā. Līdz šim nebija pētīti akūtie neriālās integritātes efekti pēc bumbas sitiena ar galvu, bet šobrīd jau pieejami pirmie dati.
