Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ārstniecisko diētu efektivitāti un drošumu bērniem, kuriem ir pret zālēm rezistenta epilepsija, tika veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta–analīze datubāzēs PubMed, Embase, Cochrane un Ovid.
Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Intrakraniālās artērijas kalcinoze (IAK) kā riska faktors išēmiska insulta attīstībai līdz šim nav daudz pētīts un saistība nav izprasta. Šajā publikācijā aprakstīta veiktā pētījumu meta–analīze, lai noskaidrotu, vai IAK var izmantot kā prognostisko faktoru išēmiskā insulta attīstībā un kāda ir pēcinsulta prognoze pacientiem, kam ir IAK.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Latvijas Universitātes zinātnieki trīs gadu garumā iesaistījušies starptautiskā zinātniskā konsorcijā, kura pētījumu rezultātus plāno iesniegt publicēšanai šā gada vidū. Noslēgtā klīniskā pētījuma un jauna veida slimības preklīniskā modeļa grauzējos rezultāti identificēs papildus šizofrēniju izraisošos neirobioloģiskos mehānismus.
Cilvēkiem ar klasteru galvassāpēm var būt vairāk nekā trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar citām slimībām, piemēram, sirds slimībām, psihiskiem traucējumiem un citām neiroloģiskām slimībām, salīdzinot ar cilvēkiem bez šāda veida galvassāpēm.
Pētījumā konstatēts, ka antihiperglikēmiskās zāles (AHgM), ko lieto 2. tipa cukura diabēta (T2D) ārstēšanai, palielina multiplās sklerozes risku cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši sievietēm..
Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
