No š.g. 1. aprīļa pieaugušiem pacientiem ar noteiktām diagnozēm (E43, E44.0, G12.1, R13, K59.8, K63.2, K86.8, K90, K91.2 pēc SSK–10 klasifikācijas), kuri spēj ēst, bet ilgstošu periodu (vismaz četras nedēļas) nespēj ar uzturu uzņemt pietiekamu uzturvielu daudzumu, tiek nodrošināts medicīniskais papilduzturs ar piegādi uz mājām.
Pētījumā ar dvīņu pāriem pierādīts, ka smadzeņu satricinājums agrīnā dzīves posmā ir saistīts ar zemākiem rādītājiem domāšanas un atmiņas prasmju pārbaudēs gadu desmitiem vēlāk, kā arī ar straujāku šo rādītāju samazināšanos, salīdzinot ar dvīņiem, kuriem nebija smadzeņu satricinājuma vai traumatiski smadzeņu bojājumi.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Pasaulē līdz šim lielākā pētījuma par hronisku noguruma sindromu sākotnējie rezultāti liecina, ka sievietēm ar mialģisko encefalomielītu/ hronisku noguruma sindromu (ME/CFS) parasti ir vairāk simptomu un blakusparādību nekā vīriešiem. Jau sen ir zināms, ka sievietēm biežāk ir ME/CFS, taču DecodeME pētījums pirmo reizi pierādīja, kā viņu pieredze atšķiras no vīriešu pieredzes.
Pacientiem ar pirmreizēju psihozi iemesls var būt arī organisks jeb sekundāras etioloģijas, kad ar neiroradioloģisku izmeklējumu palīdzību var noteikt cēloni. Izteikts pieņēmums, ka visiem pacientiem ar pirmreizēju psihozes lēkmi būtu nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai izvairītos no nopietnām klīniskām sekām, taču gan ikdienas praksē, gan klīniskajos pētījumos iztrūkst pierādījumu šādas taktikas izmantošanai.
Neirodeģeneratīvo slimību izraisīti psihotiskie simptomi ievērojami paaugstina slimības radīto slogu gan pacientam, gan aprūpētājam. Izteikta hipotēze, ka holīnesterāzes inhibitori varētu būt efektīvs līdzeklis psihotisko simptomu ārstēšanā šai pacientu grupai.
Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) ir palielināts insulta, īpaši išēmiska insulta risks vismaz 25 gadus pēc diagnozes apstiprināšanas.
Akūtu muguras lejasdaļas un kakla daļas sāpju gadījumā bieži tiek lietoti opioīdi, taču trūkst pamatotu pierādījumu, lai atbalstītu šādu terapijas taktiku. Šajā pētījuma analizēta opioīdu īstermiņa lietošanas efektivitāte akūtu muguras sāpju (kakla un lejasdaļā) pārvaldībā.
Jauns pētījums sniedz pierādījumus par protonu sūkņu inhibitoru (PSI) un histamīna–2 receptoru antagonistu (H2RA) ilgtermiņa lietošanas drošumu gados vecākiem pieaugušajiem, nekonstatējot palielinātu demences vai kognitīvo izmaiņu risku.
Līdzšinējos novērojuma pētījumos diendusa saistīta ar kognitīvās funkcijas un smadzeņu veselības uzlabojumu. Tomēr nav skaidrs, vai šī saistība ir kauzāla. Tāpat līdz šim nav noskaidrota saikne starp diendusām un smadzeņu tilpuma izmaiņām, kaut arī zināms, ka ~ ⅓ senioru izmanto iespēju pagulēt pa dienu un ka smadzeņu tilpuma samazinājums visbiežāk skar tieši šo populācijas grupu. Hipokampa un kopējais smadzeņu tilpums atbild par atmiņas funkciju un kopējo kognitīvo spēju.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
