Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Psihiskās veselības saistība ar socioekonomiskiem faktoriem ir zināma, turklāt ģeomeriski progresējoša, jo dzīves apstākļi ir nelabvēlīgāki. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā socioekonomiskie un demogrāfiskie indivīda faktori ietekmē psihiskās veselības paša ziņoto sūdzību spektru – nomāktību, stresu, vieglu nogurdināmību, suicidālas domas. Pētījums veikts Igaunijā par tur strādājošiem pieaugušajiem.
Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.
Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.
Liela mēroga jauns pētījums sniedz papildu pierādījumus tam, ka liekais svars izraisa depresiju un pazemina labklājību, un norāda, ka to var ietekmēt gan sociālie, gan fiziskie faktori.
Veselības centrs “Vivendi” sadarbībā ar Veselības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu organizēja divas interaktīvas konferences par ēšanas traucējumiem, ko bez maksas varēja apmeklēt dažādu specialitāšu ārstniecības personas – psihiatri, psihoterapeiti, pediatri, internisti, endokrinologi, ginekologi, māsas un funkcionālie speciālisti.
Līdz šim iztrūcis ticamu datu tam, cik bieži sastopama agrīna demence, kad kognitīvie traucējumi sākas pirms 65 gadu vecuma. Šāda informācija nepieciešama, lai valstiskā līmenī nodrošinātu atbilstīgu veselības aprūpi šai pacientu grupai.
Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt, ar kādu skaitu un kādas grupas zāļvielām ārstē depresīva spektra traucējumus pacientiem stacionārā. Tāpat tika analizētas iespējamās zāļu mijiedarbības un iespējami neatbilstīga medikamenta izmantošana.
Iepriekš veiktie pētījumi norāda, ka sijājošās diagnostikas iespējas un ar to saistītos izmeklējumus pacienti ar psihiskās veselības traucējumiem izmanto maz. Bet nav zināms, kā psihiskā veselība ietekmē to, cik bieži tiks izmantots kāds attēldiagnostikas rīks citos gadījumos, nevis sijājošai diagnostikai. Šis pētījums noskaidro saikni starp trauksmes vai depresijas anamnēzi un attēldiagnostikas izmantošanas biežumu pēdējā gada laikā.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
