Divas reizes palielinājies paškaitējumu veikušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, tāpat aptuveni divas reizes palielinājies pacientu ar garastāvokļa traucējumiem skaits un aptuveni par trešdaļu – pacientu ar ēšanas traucējumiem skaits. Šādus datus apkopujuši BKUS speciālisti Pasaules psihiskās veselības dienā.
32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Šādus datus uzrāda "BENU Aptiekas" Stresa termometra dati, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka mazāk emocionāli stabilas, mazāk apzinīgas, mazāk ekstravertas un mazāk sadarbīgas sievietes ir tendētas izteiktāk baidīties no dzemdībām un raksturot savu dzemdību pieredzi kā sliktāku. Vēl vairāk, dzemdību veids un neparedzēti notikumi dzemdību laikā var ietekmēt sievietes dzemdību pieredzi un to, kā viņa to raksturo. Tomēr, joprojām nav zināms, vai personība subjektīvā dzemdību pieredzē mainās atkarībā no sievietes ar dažādu dzemdību veidu.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Pēdējā gada laikā 86% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar ilgstošu nogurumu, motivācijas trūkumu, kā arī fizisku un garīgumu izsīkumu, liecina Veselības monitorings, ko veikusi Benu Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Cilvēkiem, kuri ziņo par ar darbu saistītu stresu ir lielāks risks tikt hospitalizētiem perifēro artēriju slimību dēļ, salīdzinot ar tiem, kuriem nav stresa darbā. Ar darbu saistītais stress jeb spriedze darbā attiecas uz psiholoģisko un sociālo stresu darbā, bieži vien augstu gaidu apvienojumā ar zemāku personīgās kontroles līmeni dēļ.
Sirds slimniekiem, kuri jūtas vientuļi, ir paaugstināts risks nomirt gada laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas, atklāj pētījums, kas tiešsaistē publicēts žurnālā Heart.
Tiem, kuri jaunībā pārdzīvo posttraumatiskā stresa sindromu, ir augstāks tranzistoras išēmiskas lēkmes (TIL) vai insulta risks pusmūžā; risks ir līdzvērtīgs ar citiem zināmiem insulta riska faktoriem.
Sezonāla alerģija uz dažādiem zāles un koku putekšņiem ir bieži sastopama cilvēkiem ar trauksmi, savukārt pacientiem ar depresiju biežāk ir nesezonāla alerģija, piemēram, uz dzīvnieku apmatojumu. Savukārt alerģijas uz ēdienu un medikamentiem nav saistītas ar šiem psihosociāliem stāvokļiem.
Stress un negatīvisms ir labi zināmi veselības riska faktori; jaunā pētījumā atklāts, ka optimisms neatkarīgi samazina 2.tipa cukura diabēta risku sievietēm pēc menopauzes vecumā.
Preklīniskajos un novērojumu pētījumos izteikta hipotēze, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot vēža iznākumu. Tomēr pagaidām iztrūkst neapstrīdamu pirmā līmeņa pierādījumu šim apgalvojumam.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Lai gan psoriāze ir saistīta ar augstāku demences līmeni, jauns pētījums liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar psoriāzi, kuri saņem sistēmisku ārstēšanu, var būt daudz mazāks risks nekā tiem, kuri nesaņem sistēmisku ārstēšanu.