Saistība starp augļu un dārzeņu uzņemšanu un depresīviem simptomiem
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.
Personām, kuras nevar vai dod priekšroku nelietot iekšķīgi lietojamas kapsulas, tādu pašu D vitamīna līmeņa paaugstināšanos asinīs var sasniegt ar sublingvālu aerosolu, liecina neliela Lielbritānijā veikta kontrolēta pētījuma, kurā dalībniekus iedalīja pēc nejaušināšanas principa, rezultāti.
Pacientiem ar sepsi un septisku plaušu bojājumu varētu būt labāki izdzīvotības rādītāji un ātrāka atveseļošanās, ja šie pacienti saņemtu C vitamīna infūzijas.
Lietojot uzturā veselīgus produktus, var pasargāt sevi no nieru slimībām, secināts publicētu pētījumu analīzē.
D vitamīna un omega-3 taukskābju (VITAL) pētījums ir jaunākais un plašākais, kurā tiek analizēts, vai D vitamīns vai zivju eļļa var efektīvi pasargāt no vēža vai kardiovaskulārām slimībām. Šī brīža rezultāti nav viennozīmīgi, bet tie uzrāda dažus ieguvumus attiecībā uz atsevišķiem iznākumiem.
Pētnieki atklājuši svarīgu saistību starp ar uzturu uzņemtu cinku un aizsardzību pret Streptococcus pneumoniae, pneimonijas primāro bakteriālo cēloni.
Cilvēkiem, kuru uzturā ir augstāks A vitamīna līmenis, ir par 17 % zemāks ādas skvamozo šūnu karcinomas risks, salīdzinot ar tiem, kuri ar uzturu un uztura bagātinātājiem uzņem mazāk A vitamīna.
Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām.
Somijā veiktā pētījumā secināts, ka mērena holesterīna uzņemšana ar uzturu vai vienas olas apēšana ikdienā, nav saistīta ar paaugstinātu insulta risku.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.