Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Cerebrālas išēmijas primārā profilakse. I daļa

S. Vestermane
Eiropas statistiskie dati apstiprina, ka Rietumeiropā insults sastopams 2,0-2,5 uz 1000 iedzīvotājiem, Austrumeiropā 3,0-5,0 uz 1000 iedzīvotājiem. Mirstība ar insultu Eiropā ieņem 2. vai 3. vietu starp visām pārējām slimībām. Letalitāte 30 dienu pēc insulta Eiropā svārstās no 12-35%. [1] Visbiežākais cerebrāla infarkta cēlonis ir aterotrombotisks process, kas izraisa precerebrālo un/vai cerebrālo artēriju stenozi vai oklūziju. Aterotrombotiskas artērijas sieniņās nestabilas pangas dēļ bieži rodas arterioarteriāla embolija, kas var būt galvenais iemesls cerebrāla infarkta attīstībā. Šoreiz par insultu cēloņiem un primāro profilaksi, marta numurā – par sekundāro profilaksi.

Kas jauns?

  • Pacientiem ar asimptomātisku augstas pakāpes a. carotis stenozi (> 60% pēc doplersonogrāfijas vai duplekssonogrāfijas kritērijiem) insulta risku samazina prasmīgi veikta endarterektomija. Rezultāti sievietēm ir mazāk veiksmīgi nekā vīriešiem.
  • Insulta sekundārā profilaksē a. carotis endarterektomijas efekts pie simptomātiskām a. carotis stenozēm izšķirīgs ir operācijas laiks. Ja operācija tiek veikta vēlāk par 14 dienām pēc sākotnējā notikuma, tad tā vairs nav profilaktiski efektīva.
  • Pirms, pēc un karotīdu operācijas laikā jāveic profilakse ar ASS.
  • ASS insulta primārā profilakse vīriešiem nav efektīva. Sievietēm ar vaskulāriem riska faktoriem un vecumā virs 45 gadiem insulta (bet ne miokarda infarkta) risks tiek mazināts.
  • Sekundārā profilaksē klopidogrela un ASS kombinācija nav efektīvāka par klopidogrela monoterapiju, bet ievērojami paaugstina dzīvību apdraudošas un smagas asiņošanas risku.
  • GP-IIb/IIIa-antagonisti insulta sekundārajā profilaksē nav efektīvāki par ASS, bet izraisa ievērojamu asiņošanas riska pieaugumu. [2]
    Cerebrovaskulāro slimību riska faktori [4; 5] Cerebrovaskulāro slimību riska faktori [4; 5]
    1. tabula
    Cerebrovaskulāro slimību riska faktori [4; 5]

Kas ir akūta cerebrāla išēmija

Uz 2000. gada EUSI ieteikumiem balstīti priekšlikumi

  • Akūta cerebrāla išēmija ir saslimšana, ko izraisa patoloģisks process CNS asinsvados, kā rezultātā nepietiekamā asins un skābekļa piegāde izraisa smadzeņu audu atmiršanu.
  • Par akūto periodu uzskata pirmās 48-72 stundas pēc simptomu manifestācijas.
  • Akūtais periods pāriet sekundārās profilakses periodā. [4; 5]

Cerebrāla infarkta* riska faktori

Izšķir noteiktos un iespējamos [4; 5] Noteiktie:

  • vecums,
  • vīriešu dzimums,
  • paaugstināts asinsspiediens,
  • cigarešu smēķēšana,
  • cukura diabēts,
  • priekškambaru mirdzēšana,
  • sirds išēmiskā slimība (SIS),
  • karotīdu stenoze,
  • cerebrāla TIL vai insults anamnēzē,
  • perifēra vaskulāra slimība,
  • paaugstināts plazmas fibrinogēna līmenis.
    Cerebrāla infarkta cēloņi (75-80% no visiem insultiem) Cerebrāla infarkta cēloņi (75-80% no visiem insultiem)
    2. tabula
    Cerebrāla infarkta cēloņi (75-80% no visiem insultiem)

Iespējamie:

  • hiperlipidēmija,
  • hiperhomocistinēmija,
  • renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivācija,
  • augsta plazmas VII faktora koagulanta aktivitāte,
  • zema asins fibrinolītiskā aktivitāte,
  • paaugstināts hematokrīts,
  • paaugstināts fon Villebranta faktora antigēna līmenis,
  • paaugstināts audu plazminogēna aktivitātes antigēns,
  • plazmas viskozitāte (nosaka plazmas fibrinogēns),
  • mazkustība,
  • aptaukošanās,
  • krākšana un miega apnoja,
  • nesena infekcija,
  • insults ģimenes anamnēzē,
  • diēta (sāls, tauki),
  • alkohols (nelietošana vai pārmērīga lietošana),
  • rase,
  • sociāla deprivācija,
  • stress.

*Riska faktoru klasifikāciju var skatīt arī 1. tabulā.

Kardiogēnās embolijas avoti (anatomiskā secībā) Kardiogēnās embolijas avoti (anatomiskā secībā)
3. tabula
Kardiogēnās embolijas avoti (anatomiskā secībā)

Cerebrāla infarkta cēloņi

  • Visbiežākais cerebrāla infarkta cēlonis ir aterotrombotisks process, kas izraisa precerebrālo un/vai cerebrālo artēriju stenozi vai oklūziju. Aterotrombotiskas artērijas sieniņās nestabilas pangas dēļ bieži rodas arterioarteriāla embolija (mikroembolija), kas var būt galvenais iemesls cerebrāla infarkta attīstībā.
  • Klīniski nozīmīgas aterotrombotiskas pangas un stenozes/oklūzijs karotīdā sistēmā visbiežāk novēro a. carotis interna sākuma daļā ekstrakraniāli (apm. 60-70%), a. cerebi media atzarošanās vietā (apm. 15-20%), retāk a. carotis interna sifona rajonā intrakraniāli (apm. 10-12%), vēl retāk citās intrakraniālās daļās (3-4%) un a. carotis comunis rajonā (apm. 2-4%).
  • Vertebrobazilārā baseinā aterotrombotiskas stenozes/oklūzijs un nestabilas pangas biežāk a. vertebralis sākuma segmentā (V1) (apm. 60-70%), a. basilaris dalīšanās vietā (15-20%), ievērojami retāk - a. cerebelli inferior posterior atzarošanās vietā no a. vertebralis (10%) un citos segmentos.
  • Parasti klīniski nozīmīgas stenozes smadzeņu artērijās ir > 75%, bet, ja nav adekvāts smadzeņu kolaterālo asinsvadu stāvoklis, klīniski var izpausties arī mazākas stenozes, īpaši, ja tās ir abpusējas.
  • Ja cerebrāla infarkta noteicošais cēlonis ir aterotrombotisks process, tad šādu insultu sauc par aterotrombotisku cerebrāla infarkta tipu.
  • Otrs cerebrāla infarkta tips ir kardioembolisks, kad insults rodas trombembolijas dēļ no sirds (skat. 2. un 3. tabulu). [1]

Primārā profilakse

Mērķis ir novērst cerebrālu išēmiju vai TIL pacientiem, kuriem nav bijušas cerebrovaskulāras saslimšanas.

Var izdalīt četras pacientu apakšgrupas:

  • pilnīgi veselas personas,
  • personas bez nopietnām saslimšanām, bet ar vaskulāriem riska faktoriem,
  • personas ar asimptomātisku smadzenes apasiņojošo artēriju stenozi vai oklūziju,
  • pacienti ar vaskulārām slimībām citos asinsvadu baseinos (SIS, MI). [2; 3; 6]

Jāņem vērā pieaugoša bojājuma risks šajās četrās grupās, kas arī nosaka profilakses stratēģiju. Diemžēl nav nekādu salīdzinošu pētījumu, kas apstiprinātu primārās profilakses efektu starp pacientu grupām.

Epidemioloģija

Atkarībā no ģeogrāfiskā sadalījuma tiek rēķināts 100-700 insultu uz 100 000 cilvēku gadā. Augstākā incidence sastopama Austrumeiropas valstīs un relatīvi zemi rādītāji Rietumeiropā, Skandināvijā un Ziemeļamerikā. []

Izmeklējumi

Jāaptver vaskulārie riska faktori (asinsspiediens, cukura līmenis, holesterīna līmenis), EKG, neiroloģiskie un internie izmeklējumi.

Atsevišķos gadījumos nepieciešams veikt:

  • ekstrakraniālo asinsvadu ultraskaņas izmeklējumus,
  • ehokardiogrāfiju,
  • datortomogrāfiju - lai izslēgtu klī niski asimptomātiskas išēmijas galvas smadzenēs vai subkortikālu vaskulāru encefalopātiju ilgstošas arteriālas hipertensijas gadījumā.
    Primāra profilakse Primāra profilakse
    4. tabula
    Primāra profilakse

Primārās profilakses rekomendācijas [2; 3; 4; 5]

  • Isulta primārai profilaksei svarīgs ir "veselīgs dzīvesveids", ar ko saprot nodarbošanos ar sportu vismaz 30 minūtes trīs četras reizes nedēļā, augļu un dārzeņu diētas ievērošanu (t. s. Vidusjūras diētu, pazeminātu tauku un sāls saturu, daudz šķiedrvielu). Personām ar pa aug sti nā tu ķermeņa masas indeksu jāievēro sva ru samazinoša diēta. Regulāri jākontrolē un jākoriģē kardiovaskulārie riska faktori (asinsspiediens, cukura līmenis asinīs, tauku vielmaiņas rādītāji).
  • Pacientiem ar arteriālo hipertensiju (sistoliskais RR > 140 mmHg, diastoliskais > 90 mmHg; diabētiķiem: sistoliskais RR > 130 mmHg, diastoliskais > 85 mmHg) jāievēro diēta (ar samazinātu sāls saturu), sistemātiski jāsporto un/vai jālieto antihipertensīva terapija. Turklāt antihipertensīvo medikamentu preventīvais efekts ir izteiktāks, jo izteiktāk tiek pazemināts arteriālais spiediens. Dažādiem preparātiem var būt atšķirīgs preventīvais efekts (piemēram, alfa-blokatori ir mazāk iedarbīgi par citiem).
  • Smēķētājiem jāpārtrauc smēķēt, jo smēķēšana insulta risku palielina 1,5-3 reizes, proporcionāli izsmēķēto cigarešu daudzumam. Palīdzēt var farmakoloģiski (nikotīna plāksteri, nikotīna košļājamās gumijas, selektīvie serotonīnatpakaiļsaistes blokatori vai buproprions) vai nefarmakoloģiski līdzekļi (psihoterapija, grupu terapija). Piecos gados pēc smēķēšanas pārtraukšanas insulta risks kļūst vienāds ar nesmēķētājiem, pēc viena gada risks samazinās par 50%. [2; 3; 5]
  • Pacientiem ar SIS vai stāvokli pēc MI un paaugstinātu holesterīna līmeni (ZBL > 100 mg% vai 2,59 mmol/l) jālieto statīni. Personām bez SIS un bez vai ar vienu vaskulāro riska faktoru statīni jālieto pie ZBL > 160 mg% (4,14 mmol/l), kā arī pie ZBL > 130 mg% (3,37 mmol/l) un 100 mg% (2,59 mmol/l), ja ir vairāki vaskulāri riska faktori. Labākie rezultāti ir ar simvastatīnu, pravastatīnu un atorvastatīnu.
  • Cukura diabēta pacientiem jāievēro diēta, nepieciešamas regulāras kustības, p/ o diabēta medikamenti un pēc nepieciešamības insulīna terapija, lai pēc iespējas tuvotos normoglikēmijai. Īpaša nozīme diabēta pacientiem insulta profilaksē ir arteriālās hipertensijas ārstēšanai ar AKE- inhibitoriem vai sartāniem - un statīnu lietošanai.
  • Pacientiem ar persistējošu vai paroksizmālu priekškambaru mirdzēšanu un pavadošiem vaskulāriem riska faktoriem (hipertonija, SIS, sirds mazspēja, vecums virs 75 gadiem) jālieto orālie antikoagulanti ar mērķi sasniegt INR 2,0-3,0. Pacientiem virs 75 gadu vecuma INR vajadzētu turēt 2,0. Salīdzinoši retos gadījumos, t. i., ar priekškambaru mirdzēšanu vecumā līdz 65 gadiem un bez vaskulāriem riska faktoriem, antikoagulanti un antiagreganti nav indicēti. Pacientiem bez vaskulāriem riska faktoriem vecumā virs 65 gadiem un ar priekškambaru mirdzēšanu iesaka ASS (100-300 mg). Turklāt ASS tiek lietota gadījumos, kad orālie antikoagulanti ir kontrindicēti (cerebrālas mikroangiopātijas, demence, paaugstināts kritienu risks).
  • Orālie antikoagulanti ir nepieciešami insultu profilaksē tikai trīs mēnešus pēc sirds vārstuļu aizvietošanas ar bioprotēzi.
  • Asimptomātiska atvērta foramen ovale gadījumā - ar vai bez priekškambaru starpsienas aneirismu - profilakses līdzekļi nav nepieciešami.
    • Pacientiem > 60 gadu vecumā ar vismaz vienu vai vairākiem vaskulāriem riska faktoriem - ASS 100 mg (44% samazina kardiovaskulāros nāves gadījumus).
    • ASS insulta primārā profilaksē vīriešiem nav efektīva. Sievietēm ar vaskulāriem riska faktoriem vecumā virs 45 gadiem insulta (bet ne miokarda infarkta) risks tiek mazināts.
    • Operatīva terapija asimptomātiskas a. carotis stenozes gadījumā ar stenozi > 60% pēc doplerskenēšanas un dupleksskenēšanas kritērijiem ievērojami samazina insulta risku. Bet tas der tikai tad, ja kombinētā ķirurģiskās iejaukšanās mortalitāte un morbiditāte 30 dienu laikā ir zem 3%. Dzīvildzei jābūt > 5 gadiem (4., 5., 6. tabula).
      Trombemboliska insulta profilakse [6] Trombemboliska insulta profilakse [6]
      5. tabula
      Trombemboliska insulta profilakse [6]

Kontrindikācijas p/o antikoagulantu lietošanai:

  • demence,
  • smagas cerebrālas mikroangiopātijas,
  • kritienu (traumatisma) risks.

Nerekomendējamā terapija

  • Līdz divām glāzēm vīna vai alus risku mazina, bet pārmērīga lietošana to palielina, tāpēc alkohols nav primārās profilakses līdzeklis.
  • Hormonaizstājterapija pēc menopauzes paaugstina insulta risku.
  • Vitamīni - īpaši E, A un C - primārajā profilaksē nav efektīvi.
  • Ķiploku preparāti un nootropie līdzekļi profilaksē nav efektīvi.
  • Polipragmatiska terapija ar vitamīniem, ASS, statīniem, folijskābi, šķiedrvielām u. c. nav efektīva (ir ziņojumi, ka antioksidanti - E un C vitamīns - var pat negatīvi ietekmēt statīnu darbību).
  • Asinsspiediena pazemināšanai nevajadzētu lietot alfa-blokatorus.
  • Primārajai profilaksei nevajadzētu lietot trombocītu funkcijas blokatoru kombinācijas, piemēram, klopidogrela, tiklopidīna vai ASS un dipiridamola kombinācijas.
  • Nevajadzētu kombinēt ASS ar orāliem antikoagulantiem. (ASS 325 mg/d un antikoagulācija līdz INR 1,2-1,5 pacientiem ar piekškambaru mirdzēšanu nedod pārliecinošu profilaktisko efektu).
  • Nav pierādījumu, ka pacientiem ar asimptomātisku a.carotis stenozi būtu nepieciešama PTCA vai stentēšana.
  • Nav ieteicama a. carotis stenozes operatīva terapija ar operācijas komplikāciju risku > 3 %, kā arī rutīnas operācijas pie katras stenozes > 60%.
    Antiagregantu efektīvās devas un biežākie nelabvēlīgie efekti [6] Antiagregantu efektīvās devas un biežākie nelabvēlīgie efekti [6]
    6. tabula
    Antiagregantu efektīvās devas un biežākie nelabvēlīgie efekti [6]
  • No primārās profilakses aspekta nav indicēta terapija atvērta foramen ovale gadījumā.
  • P/o antikoagulanti ilgāk par trim mēnešiem pēc sirds vārstules bioprotēzes implantēšanas.
  • Nav ieteicama antikoagulanta nomaiņa ar citu antikoagulantu.
  • Paaugstināta homocisteīna līmeņa terapija ar B vitamīnu un folskābi nav ieteicama. [4; 5]

Literatūra

  1. Eniņa G. Latvijas neirologu biedrības Insulta panelis. Insulta pacientu aprūpe. Vadlīnijas neirologu, neatliekamās medicīniskās palīdzības un ģimenes ārstu praksē. 2006: 3-10; 38-40.
  2. Arbeitsgemeinschaft der Wissenschaftlichen Medizinischen Fachgesellschaften. Leitlinien der Deutschen Gesellschaft für Neurologie.Primär- und Sekundärprävention der zerebralen Ischämie. AWMF-Leitlinie Register Nr. 030/075 Entwicklungsstufe: 1.
  3. European Stroke Initiative. Recommendations 2003. Iscaemic Stroke. Prophylaxis and Treatment; 13-17.
  4. Grehl H., Reinhardt F. Checkliste Neurologie. 2. Auflage; Georg Thieme Verlag 2002: 256-265.
  5. Hufschmidt A., Luecking C. H. Neurologie compact. Leitlinien für Klinik und Praxsis. 3. Auflage; Georg Thieme Verlag 2003: 46-55.
  6. Harold P. Adams, Jr., MD, Gregory J. Del Zoppo, MD, Ruediger von Kummer, MD. Management of Stroke: A Practical Guide for the Prevention, Evaluation, and Treatment of Acute Stroke. Second Edition. A Medical Publishing Company 2002: 209-232.
Saistītie raksti

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Ķirurģisko pacientu uzskaite un analīze pēc Amerikas Anesteziologu biedrības klasifikācijas*

Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]

M. Saulīte, D. Mackēvičs, M. Ansons, J. Stepanovs, O. Loiteršteine, G. Ivanova, A. Ozoliņa
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Ķermeņa masas indeksa izmaiņas un cukura diabēta komplikāciju risks

Reģistra datos balstīts pētījums Somijā noteica trīs atšķirīgas ĶMI trajektorijas grupas pacientiem ar nesen diagnosticētu 2. tipa cukura diabētu. Četru gadu novērošanas laikā lielākā daļa pacientu sekoja stabilai trajektorijai bez lielām svara izmaiņām. Tikai 10 % pacientu zaudēja svaru, bet 3 % svars palielinājās. Sākotnēji vidējais ĶMI pārsniedza aptaukošanās slieksni visās grupās. Svara samazināšana ir galvenais 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas mērķis, taču pētījums liecina, ka tikai dažiem pacientiem tas izdodas.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U