Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Cukura diabēta diagnostikas un ārstēšanas taktika grūtniecības laikā

M. Marga, I. Dumbrovska
Statistikas fakti apliecina, ka divām līdz četrām no 1000 grūtniecēm ir cukura diabēts pirms grūtniecības, bet gestācijas diabēts attīstās 2-3% topošo māmiņu grūtniecības laikā. Gestācijas cukura diabētu sastop 1,5-6% populācijas. Apmēram 10% gestācijas cukura diabēta gadījumu paliek neatklāti. Šie skaitļi, drīzāk to konsekvences, apdraud jauno paaudzi – jaundzimušo iedzimto anomāliju varbūtība pieaug aptuveni par 30%, kas populācijas mērogā izraisa 12 reizes augstāku risku. Tāpat cukura diabēts palielina infekciju un preeklampsijas risku grūtniecības laikā divas trīs reizes.

Mātes hiperglikēmija un auglis

Hiperglikēmijas ietekmē grūtniecības laikā cieš mioinositola, arahidonskābes un cinka metabolisma procesi. Par īpaši nelabvēlīgu tiek uzskatīta brīvo skābekļa radikāļu ietekme. Intrauterīnās organoģenēzes procesā augļa aizkuņģa dziedzera audi sāk attīstīties no devītās gestācijas nedēļas, bet beta šūnu (insulīnu secerenējošās šūnas) funkcionālā aktivitiāte parādās aptuveni 22.-28. grūtniecības nedēļā. Grūtnieces hiperglikēmiju no šī laika posma līdz dzemdību laikam kompensē divi mehānismi:

  • grūtnieces insulīns;
  • augļa aizkuņģa dziedzera secernētais insulīns, kas neierobežoti šķērso placentas barjeru.

Var teikt, ka, nekompensējot glikēmiju, grūtniece izmanto un sagrauj fizioloģisko augļa insulīna sekrēcijas modeli, īstenībā ekspluatējot augļa aizkuņģa dziedzera beta šūnas - jo augstāks glikozes līmenis grūtnieces asinīs, jo intensīvāka insulīna sekrēcija augļa aizkuņģa dziedzera beta šūnās (atbilstoši glikozes līmenim). Būtiski atcerēties, ka pēc 26.-28. grūtniecības nedēļas gestācijas diabētu būtībā nav iespējams konstatēt šī paša iemesla dēļ: nepietiekamo grūtnieces insulīna līmeni kompensē augļa aizkuņģa dziedzera funkcija un grūtnieces glikēmijas rādītāji it kā normalizējas.

Labi zināmās klīniskās sekas ir jaundzimušā makrosomija (pēc dažādu literatūras avotu datiem 8-50% gadījumu), kas nereti komplicējas ar dzemdību traumām. Foetus hiperinsulinēmija, kas tipiska vāji kompensēta cukura diabēta gadījumos, izraisa augļa skeleta un insulīna jutīgo orgānu (miokarda, aknu) hipertofiju, kamēr plaušu audu attīstība un funkcionālais briedums tiek ievērojami kavēts. Šāda hiper­insulinēta augļa pirmajās dzīvības diennaktīs hipoglikēmija novērojama līdz 50% jaundzimušo. Pietiekami rūpīga šādu jaundzimušo glikēmijas monitorēšana pirmajās dzīvības stundās varētu ievērojami samazināt komplikācijas (visbiežāk neiroloģiskās), kuru patiesais cēlonis ir jaundzimušā galvas smadzeņu garozas funkcijai bīstamās hipoglikēmijas, kas reti, tikai vieglākos gadījumos, izzūd spontāni, bez paliekošām sekām.

Hormonu un glikozes metabolisma homeostāze grūtniecības laikā

Homeostāze tukšā dūšā

Veselām sievietēm, progresējot grūtniecībai, plazmā glikozes koncentrācija pazeminās, jo placenta arvien vairāk piesaista glikozi, bet glikoneoģenēze ir ierobežota, tāpēc ka asinīs ir samazināts alanīna līmenis. Kaut gan tauku deponēšanās dominē grūtniecības agrīnā fāzē, lipolīzi veicina cilvēka placentārais laktogēns, ar sekojošu paaugstinātu brīvo taukskābju un glicerola līmeni plazmā vēlākā gestācijas laikā. Grūtniecības laikā ir pastiprināta ketoģenēze, jo sekundāri palielinās substrātu - brīvo taukskābju - daudzums un to ietekme uz mātes aknu šūnām. Sievietēm ar 1. un 2. tipa cukura diabētu grūtniecības laikā svarīgi saņemt insulīna terapiju, jo tukšā dūšā pieaug hipoglikēmijas risks, ko izskaidro ar paātrināto ketoģenēzi.

Pēcēšanas homeostāze

Hiperinsulīnisms ir normāla parādība grūtniecības laikā. Traucētu glikozes izmantošanu izraisa pēcreceptoru defekts muskuļos un aknās, ar ko izskaidrojams dažreiz augstais glikozes līmenis grūtnieces asinīs. Cilvēka plazmas placentārais laktogēns un progesterons ir atbildīgi par kontrainsulināriem efektiem gestācijas laikā. Pēc maltītes grūtniecēm vairāk glikozes pārvēršas triglicerīdos. Šādā veidā tiek saglabātas kalorijas un palielinās tauku rezerves. Sievietēm ar cukura diabētu grūtniecības laikā palielinās pēcēšanas hiperglikēmija, kas liek rūpīgi kontrolēt uzņemto ogļhidrātu daudzumu un terapijā palielināt nepieciešamās insulīna devas.

Gestācijas diabēta skrīnings

Principiāli glikozes skrīningu veic augsta riska grūtnieču grupā, kā arī tām grūtniecēm, kuras nevar attiecināt uz zema riska grupu (tabula). 

Gestācijas diabēta risks Gestācijas diabēta risks
Tabula
Gestācijas diabēta risks

Attēlā  parādīta gestācijas cukura diabēta (GCD) skrīninga shēma.

Gestācijas cukura diabēta skrīnings Gestācijas cukura diabēta skrīnings
Gestācijas cukura diabēta skrīnings
Gestācijas cukura diabēta skrīnings

Turpinājumā aplūkosim situāciju no vairākiem atšķirīgiem redzes punktiem.

1. vai 2. tipa cukura diabēts konstatēts pirms grūtniecības

Glikozes mērķis pirms grūtniecības

  • Tukšā dūšā un pirms maltītes glikozes līmenis asinīs 4,4-6,11 mmol/l.
  • Vienu stundu pēc maltītes - 5,5-8,6 mmol/l.
  • HbA1C
  • Izvairīties no smagas hipoglikēmijas.

Diabēta metabolā kompensācija īpaši nozīmīga ir grūtniecības sākumā, t. i., organoģenēzes stadijā, ideāli - vismaz divus trīs mēnešus pirms grūtniecības sākuma.

Ieteikumi

  • Jau pirms grūtniecības izglītot sievieti par grūtniecību un regulāru glikozes paškontroli.
  • Nosūtīt sievieti pie neonatologa un endokrinologa-diabēta speciālista, lai novērtētu mātes un augļa risku un formulētu vēlamo rezultātu.
  • Izvērtēt diabēta ārstēšanu, apspriest ēdienkarti, insulīna nozīmi un lietošanu, fiziskās aktivitātes, glikozes paškontroli, ārstēšanu hipo- un hiperglikēmijas gadījumā. Novērtēt prasmes un iemaņas, zināšanu pielietojumu ikdienā.
  • Uzsākt multivitamīnu lietošanu (400 mkg folskābes dienā), plānojot grūtniecību. Ja iepriekšējā grūtniecībā auglim ir bijis nervu caurulītes defekts, folskābe jālieto 4 mg katru dienu. Pārbaudīt B12 vitamīna līmeni pacientēm, kuras lieto vairāk nekā 1mg folskābes dienā (B12 deficīta risks).
  • Smēķēšanas un alkohola lietošanas pārtraukšana.

Medicīniskais novērtējums

  • Medicīniskā un ginekoloģiskā anamnēze; plašs diabēta vēstures un ārstēšanas apskats.
  • Acu novērtējums: ietver plašu acu pārbaudi (fundus oculi apskate!) un taktiku grūtniecības laikā, jo vienmēr pastāv diabēta retinopātijas attīstības un/vai progresēšanas risks grūtniecības laikā.
  • Nieru funkcijas novērtējums: noteikt urīnā 24 stundu albumīna sekrēciju un seruma kreatinīna līmeni.
  • Vairogdziedzera novērtējums: FT3 un FT4 kā skrīninga analīze! TSH vienmēr ir fizioloģiski supremēts līdz pirmā grūtniecības trimestra beigām un nereti arī ilgāk spilgta hyperaemesis gravidarum gadījumā (hCG ietekme uz adenohipofīzi).
  • Ginekoloģiskais novērtējums: iegurņa pārbaude, PAP uztriepe (onkocitoloģija pēc Papanicoloau).
  • Kardioloģiskais novērtējums: ja sieviete vecāka par 35 gadiem ar vienu vai vairākiem papildu riska faktoriem (hipertensija, smēķēšana, koronāro artēriju slimība ģimenes anamnēzē, hiperholesterēmija, mikroalbuminūrija vai nefropātija) rekomendē vienu vai vairākus izmeklējumus (elektro-, ehokardiogrammu, slodzes testu).

Ārstēšanas mērķi grūtniecības laikā

  • Tukšā dūšā un pirms maltītes glikoze 3,3-5 mmol/l.
  • Stundu pēc ēšanas vai maksimālais glikozes līmenis pēc maltītes 5,5-7,1 mmol/l.
  • Ketoni urīnā negatīvi.
  • HbA1C ir normāls (atbilstoši vesela cilvēka rādītājiem!).
  • Izvairīties no smagas hipoglikēmijas (epizodes, kad paciente nonāk līdz lēkmei, aizdomām par lēkmi vai komai) - glikozes līmenim asinīs jābūt tādām, lai pacientei nebūtu pēkšņas hipoglikēmijas un tās neatkārtotos (hipoglikēmijas gadījumā, ja glikoze asinīs zemāka nekā 3,3 mmol/l - standarta ārstēšana: 15 g glikozes 15 minūtēs, atkārtot šādu devu vēlreiz, ja glikoze asinīs saglabājas zem 3,3 mmol/l).

Diabēta medikamenti

  • Ideālā gadījumā perorālos diabēta medikamentus vajadzētu pārtraukt lietot jau divus mēnešus pirms plānotas grūtniecības un sākt insulīna injekcijas. Pretrunīgi dati literatūrā atrodami par metformīnu, kuru (nav klīnisku multicentru pētījumu!) pacientes ar policistisko olnīcu sindromu, 2. tipa cukura diabētu vai anovulatoru neauglību lieto ilgstoši.
  • Insulīnpreparāti.
    • Ātras darbības insulīna analogi (Novorapid, Humalog) pazemina pēcmaltītes glikozes līmeni asinīs un samazina nakts hipoglikēmijas risku.
    • Lantus (ilgstošas darbības insulīna analogs) nav ieteicams sievietēm, kuras plāno vai sākušas grūtniecību. Līdz šim nav informācijas par pozitīvu grūtniecības rezultātu šajā gadījumā. Pēc literatūras avotu datiem šī insulīna forma, salīdzinot ar cilvēka insulīnu, grūtniecēm sešas līdz astoņas reizes palielina IGF-1 receptora saistīšanas spējas un mutāciju potenciālu.
    • Nav arī multicentru pētījumu datu par divu jaunu insulīna analogu - Apidra un Levemir - lietošanu grūtniecēm.
  • Nepieciešamais diennakts insulīna daudzums:
    •  insulīna atkarīgais cukura diabēts: fizioloģiski 0,5 m/kg x optimāls ķermeņa svars, grūtniecības laikā (otrajā un trešajā trimestrī ) - 0,7 m/kg x optimāls ķermeņa svars;
    • neinsulinējamais cukura diabēts (NICD): ja ķermeņa svars > 135% no optimālā, tad insulīna devu aprēķina sekojoši: ķermeņa svars reiz 1,6 DV/kg/diennaktī.

Aprēķinot insulīna devas, jāatceras, ka insulīna patēriņš pirmajā grūtniecības trimestrī 1. tipa cukura diabēta pacientei samazināsies, bet pakāpeniski pieaugs otrajā trimestrī un trešajā trimestrī līdz 36. nedēļai, tad nostabilizēsies, lai atkal strauji samazinātos pirmajās 24 stundās pēc dzemdībām. Pierādīts, ka 2. tipa cukura diabēta pacientēm insulīna patēriņš grūtniecības 2. trimestrī un līdz dzemdībām var sasniegt 1,6 DV uz aktuālā svara kilogramu.

Dzemdību laikā insulīnu var ievadīt divējādi: ar tiešām insulīna injekcijām vai arī ar insulīna pumpi.

 Citi medikamenti

  • Hipertensijas un/vai mikroalbuminūrijas ārstēšana: angiotensīnkonvertējošā ekzīma inhibitorus (AKEI) var lietot gan pirms grūtniecības, gan grūtniecības pirmajā trimestrī. Neiesaka lietot otrajā un trešajā trimestrī, jo tie ir teratogēni. AGRB (angiotensīna II receptoru blokatori - sartāni) neiesaka lietot ne pirms grūtniecības, ne grūtniecības laikā. AKEI un AGRB jāaizstāj ar nedihidropiridīna kalcija kanālu blokatoriem. Antihipertensīvie medikamenti, ko drīkst lietot grūtniecības laikā: alfa metildopa, beta blokatori (acebutols, sotalols, bisoprolols, metaprolols), kalcija kanāla blokatori (nedihidropiridīna - diltiazēms) - priekšroka pacientēm ar mikroalbuminūriju vai nefropātiju, hidralazīns.
  • Hiperholesterēmija - pārtraukt visu holesterīnu pazeminošo līdzekļu (tai skaitā statīnu) lietošanu pirms grūtniecības.

Diabēta vadīšana grūtniecības laikā

Glikozes novērtēšana asinīs

  • Četri mērījumi dienā: pirms brokastīm (glikēmija
  • Pirms ēšanas paškontrole.
  • Nakts paškontrole (aptuveni trijos no rīta) vienu divas reizes nedēļā, ja diabēts nav kompensēts.

Tukšā dūšā urīnā jānosaka ketoni.

Ārstēšanas mērķi

  • Tukšā dūšā glikoze asinīs
  • Stundu pēc ēšanas
  • Ja augsts glikozes līmenis saglabājas, tad jāpalielina insulīna devas.
  • Lietot standarta hipoglikēmijas terapiju (skat. ārstēšanas mērķi 1. un 2. tipa CD gadījumā).

Diabēta medikamenti

Visu grūtniecības laiku lietot nepieciešamās devās tikai insulīnu (skat. iepriekš).

Hipertensijas vadīšana

  • Uzturēt asinsspiediena rādītājus 130/80 mm Hg trīs reizes grūtniecības laikā.
  • Preeklampsijas gadījumā - speciāla akūtā terapija.

Diabēta novērošana un vizītes pie ārsta

Gan CD, gan GCD gadījumā.

  • Vizītes pie endokrinologa vienu līdz četras reizes mēnesī (atkarīgs no tā, kā paciente spēj kontrolēt glikozes līmeni, ketonvielas un olbaltumvielas urīnā (Dipstick tests), asinsspiedienu), ja nepieciešams, sazināties arī telefoniski.
  • HbA1C jākontrolē ik četras astoņas nedēļas.
  • Izglītoties pie diabēta apmācības speciālista.
  • Oftalmologa apskate agrīni - pirmajā grūtniecības trimestrī; turpināt apskates atkarībā no pirmās izmeklēšanas rezultāta.

Diētas terapija, fiziskās aktivitātes

Padomi un izglītošana

  • Visām grūtniecēm vajadzētu saņemt sertificēta dietologa diētas padomus.
  • Iemācīties un pielietot glikozes paškontroli perifērās asinīs.
  • Diētas paškontrole un dienasgrāmata.
  • Prasme aprēķināt ogļhidrātus un nepieciešamo insulīna devu.
  • Ieteicamas vismaz trīs vizītes pie sertificēta diabēta apmācības speciālista:
    • pirmā vizīte (60-90 min., individuāli vai grupā) par glikēmijas novērtēšanu, kompensāciju, diabēta un diētas plāni,
    • otrā vizīte (30-45 min. ar dietologu vai diētas māsu) vienu nedēļu pēc pirmās vizītes - novērtēšana un plānu korekcija,
    • trešā vizīte (15-45 min. ar dietologu vai diētas māsu) - pirmo trīs ārstēšanās nedēļu novērtēšana un plānu korekcija, mērķu apspriešana.
  • Katras divas trīs nedēļas vizīte pie dietologa vai sertificēta diabēta apmācības speciālista, līdz paciente saprot un apliecina darbībā savas prasmes, pēc tam reizi sešās līdz astoņās nedēļās.

Vitamīni un minerālvielas

Indicēti grūtniecēm paredzētie multivitamīni, kuru sastāvā obligāti jābūt dzelzij (27 mg/d) un folskābei (400 mkg/d; ja pastāv risks, ka varētu attīstīties nervu caurulītes defekts, devu jāpalielina no 600 mkg līdz 1 mg dienā). Kalcija patēriņš - aptuveni 1 000 mg dienā, ja sieviete jaunāka par 19 gadiem - 1 300 mg dienā.

Fiziskā aktivitāte

Ieteicama regulāra fiziska aktivitāte. Pozitīvais efekts - samazinās insulīna rezistence, pēcmaltītes hiperglikēmija un pārmērīgs svara pieaugums. Negatīvais - ja ir ilg­stoša fiziska slodze (> 60 minūtēm), pastāv lielāks hipoglikēmijas risks.

Pēcdzemdību aprūpes rekomendācijas

  • Iedrošināt krūts barošanu pacientēm ar GCD un CD.
  • Enalaprilu un kaptoprilu var lietot hipertensijas un albuminūrijas ārstēšanā pacientēm ar iznēsātu bērnu.
  • Oftalmologa apskate sešas līdz astoņas nedēļas pēc dzemdībām - šajā laika posmā izdodas atpazīt stabilas izmaiņas tīklenes asinsvados.
  • Sievietes, kurām attīstījies GCD :
    • 75 g glikozes divu stundu slodzes testa kontrole sestajā nedēļā; jāatceras, ka hiperglikēmija var atkārtoties: 30-40% gadījumu sievietēm ar GCD pēc dzemdībām parādās 2. tipa CD nākamajos 10-20 gados;
    • veikt 2. tipa CD profilakses pasākumus (skat. Cukura diabēta ārstēšanas un aprūpes vadlīnijas);
    • viena līdz sešu mēnešu laikā pēc dzemdībām atkārtoti veikt glikozes slodzes testu un/vai monitorēt glikēmiju (īpaši divas stundas pēc ēšanas!). Var ieteikt turpināt glikēmijas paškontroli ar teststrēmelēm.
  • Apspriest ģimenes plānošanu un kontracepcijas lietošanu.

Secinājumi

  • Cukura diabēts nav šķērslis grūtniecībai.
  • Glikozes slodzes tests ar 50 g glikozes jebkurā diennakts laikā un sekojoši tukšā dūšā ar 75 g glikozes jāveic visām riska grupas personām.
  • Grūtniecības laikā hipoglikemizējoša terapija diabēta pacientei jākoriģē atbilstoši grūtniecības posmam un ogļhidrātu vielmaiņas fizioloģiskām īpatnībām. Gestācijas cukura diabēta slimniecēm būtiski izvēlēties optimālo diabēta ārstēšanas taktiku jau pašā ārstēšanas sākumā.
  • Glikēmijas kompensācijas kritēriji grūtniecēm ir atšķirīgi un ievērojami striktāki nekā citām pacientu grupām.
  • Panākot grūtnieces glikēmijas kompensāciju, tiek saglabāta augļa aizkuņģa dziedzera fizioloģiskā funkcija un realizēta jaundzimušā makrosomijas un hipoglikēmijas profilakse.

Literatūra

  1. Wass J. A. H., Turner H. E. editors. Oxford Handbook of Endocrinology and Diabetes. 2004. Oxford University Presss.
  2. American Diabetes Association. Clinical Practise Recommendations. Gestational Diabetes. Diabetes Care 2004; 27: S88-S89.
  3. American Diabetes Association Medical Nutrition Therapy: Evidence-Based Guides for Practise: Diabetus Mellitus Gestational 2001 (October).
  4. American College of Obstetrics and Gynecology: Practice Bulletin. Clinical Management Guidelines for Obstetricians-Gynecologists. No. 30,September 2001.
  5. Briggs G. G. et al. (eds). Drugs in Pregnancy and Lactation. Vol 6. Philadelphia, PA. Lippincott, Williams and Wilkins, 2002: 174-181, 469-76.
  6. Brown F. M. Goldfine A. B. Diabetes and Pregnancy. In Kahn CR, et al, editor, Joslin's Diabetes Mellitus, 14th edition. Philadelphia, PA. Lippincott, Willians & Wilkins; 2005, 1036-47.
  7. Classification and diagnosis of diabetes mellitus and other categories of glucose intolerance//Diabetes 1979; 28: 1039-57.
  8. Glueck C. J. et al. Metformin Throughout Pregnancy Reduces the Development of Gestational Diabetes  in Women with Polycystic Ovarian Syndrom//Fertil Steril 2002; 77(3): 520-5.
  9. Homko C., Sargard K. R. Pregnancy with Preexisting Diabetes. In Franz M.J. ed. A Core Curriculum for Diabetes Educators: Diabetes in the Life Cycle and Research. 5th ed. Chicago, 2003; 99-142.
  10. International Workshop-Conference on Gestational Diabetes Mellitus//Diabetes Care 21 (S2), B161-7, 1998.
  11. Jovanovic L. Metabolic and Immunologic Effects of Insulin lispro in Gestational Diabetes//Diabetes Care 1999: 22: 1422-7.
  12. Kahn H. S. et al. Effects of Injectable or Implantable Progestin-Only Contraceptives on Insulin-Glucose Metabolism and Diabetes Risk//Diabetes Care 2003; 26: 216-25.
  13. Kim C. et al. Diabetes and Depot Medroxyprogesterone Contraception in Navajo Women//Arch Int Med 2001; 161: 1760-1765.
  14. Kitzmiller J. et al.Managing Preexisting Diabetes and Pregnancy. ADA Technical Review and Consensus Recommendations for Care. 2005. (In press).
  15. Kitzmiller J., Buchanan et al. Pre-conception Care of Diabetes: Congenital Malformations and Spontaneous Abortions//Diabetes Care 1996; 19: 514-41.
  16. Kjos S. L. Contraception and the Risk of Type 2 Diabetes Mellitus in Latina Women with Prior Gestational Diabetes Mellitus//JAMA, 1998; 280: 539-43.
  17. Krolewski A. S., Kosinski E. J. et al. Magnitude and Determinants of Coronary Artery Disease in Juvenile-onset Insulin-dependent Diabetes Mellitus//American Journal of Cardiology, 1987; 59: 750-755.
  18. Kurtzhals P. et al. Correlations of Receptor Binding and Mitogenic Potencies of Insulin Analogs Designed for Clinical Use//Diabetes, 2000; 49: 999-1005.
  19. Metzger B. E., Coustan D. R. Summary and Recommendations of the Fourth International Workshop-Conference on Gestational Diabetes Mellitus//Diabetes Care 21(Supp2) 1998: B161-7.
  20. Miller E. et al. Elevated Maternal Hemoglobin A1c in Early Pregnancy and Major Congenital Anomalies in Inflants of Diabetic Mothers//New England Journal of Medicine 1981: 304: 1331-4.
  21. Position of the American Dietetic Association//J Am Diet Assoc 2002; 102: 1470-90.
  22. Report of the National High Blood Pressure Education Program Working Group on High Blood Pressure in Pregnancy//American Journal of Obstetrics and Gynecology, 2000: 183 (1): S1-S22.
  23. Simmons D. et al. Metformin Therapy and Diabetes in Pregnancy//Med J Aust 2004; 180(9): 462-4.
Saistītie raksti

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.

A. Rudzītis, K. Venskoviča

Smaga astma. Bioloģiskās terapijas veiksmes stāsts pacientiem Latvijā

Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]

M. Bukovskis, N. Intlere

Pacients konsultējas ar mākslīgo intelektu. Ko tas nozīmē veselības aprūpes speciālistam?

Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]

A. Paškova, D. Ričika, K. Amosova, A. Kaļva, L. Reicle

Hematoloģiska pacienta aprūpe un atpazīšana. Ģimenes ārsts vaicā hematologam

Asins analīzes ir viens no pamata diagnostiskajiem rīkiem gandrīz jebkuram klīnicistam. Pareiza asinsainas interpretācija un taktika ir ļoti nozīmīga gan agrīnu izmaiņu atpazīšanai, gan laicīgas ārstēšanas nodrošināšanai. Hematoloģisko pacientu atpazīšana un aprūpe var būt izaicinājums primārajā aprūpē, bet neskaidros jautājumus vienmēr ir iespējams uzdot kolēģim. Prof. Sandra Lejniece, hematoloģe ar ilgu gadu zinātnisko un praktisko pieredzi, sniedz atbildes uz ģimenes ārstu jautājumiem.

K. Priede, S. Paudere–Logina, S. Lejniece
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Jaunums: vadlīnijas kardiovaskulāro slimību rehabilitācijā

Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.

Doctus

Ķermenis vai psihe? Kā nepazaudēt sarežģītu pacientu starp specialitātēm

Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?

D. Ričika

Smaga astma. Bioloģiskās terapijas veiksmes stāsts pacientiem Latvijā

Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]

M. Bukovskis, N. Intlere

Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.

A. Rudzītis, K. Venskoviča

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Piecu sekunžu video hipertensijas un diabēta skrīningam? Nākotne internajā medicīnā

Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.

Doctus

Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu

Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U