LOR Klīnika — zināšanu ekselence, pieredze, tehnoloģijas

Komandas darbs un konsilija princips

“Galvenā ir komanda, kurā sadarbojas pieredzējuši un jauni ārsti, dažādu specialitāšu kolēģi. Ja pacientam vajadzīgs otra ārsta viedoklis, jebkurā brīdī to varam sniegt, turklāt augstā kvalitātē — līdzīgi kā universitāšu slimnīcās sasaukt konsiliju,” stāsta LOR Klīnikas valdes loceklis, otolaringologs Dr. Jānis Sokolovs.

LOR Klīnikā strādā gan Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, gan Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti — kopskaitā vairāk nekā piecpadsmit. Komandā ir vairāki otolaringologi, otoneirologs, alergologs, gastroenterologs, pediatrs, logopēds, dzirdes akustiķis. “Ausu, kakla, deguna slimības nav izolētas, bieži vien saistītas ar alerģijām, GERS, galvas reiboni un citām. Ja pacients ienāk pa klīnikas durvīm ar ausu, kakla, deguna problēmu, vēlamies, lai viņš tepat uz vietas klīnikā to varētu atrisināt. Spektrs — no vienkāršu problēmu (piemēram, ausu, mandeļu skalošanas) līdz sarežģītāku (tinnitus, balssaišu, onkoloģisku, dzirdes) risināšanai. Klīnikā strādājam vairāk ambulatori, taču īrējam arī operāciju zāles un veicam operācijas,” norāda Jānis Sokolovs.

Moderna diagnostikas aparatūra palīdz noteikt pareizo diagnozi

“Pacients mūsdienās gaida, ka pretī būs zināšanām bagāts speciālists un ka izmeklēšana notiks ar modernu aparatūru,” papildina otolaringologs Dr. Askolds Akers. Dažādas sarežģītības diagnostikas pakalpojumi, izmantojot modernas izmeklēšanas metodes un visjaunākās paaudzes aparatūru, ir vēl viena LOR Klīnikas atpazīšanas zīme, ar ko tā var lepoties.

Klīnikā var veikt dažādus LOR rutīnas izmeklējumus, piemēram, digitālu otoskopiju, rinomanometriju (apgrūtinātas deguna elpošanas gadījumā, kurai var būt dažādi cēloņi: izliekta deguna starpsiena, traumas, alerģisks rinīts, veidojumi, deguna blakusdobumu slimības utt.), timpanometriju (piemēram, otosklerozes, sekretora vidusauss iekaisuma, saaugumu gadījumā), refleksometriju.

Interesanta inovācija Latvijas pacientiem — sekretoru vidusauss iekaisumu fizioterapijā iespējama bungplēvīšu masāža, proti, ar spiediena un vibrācijas palīdzību veic bungplēvīšu kustināšanu, kas veicina šķidruma izvadīšanu no bungdobuma. Vienlaikus mazinās sāpes, trokšņi ausīs, tiek stimulēta dzirdes uztvere.

LOR Klīnika piedāvā arī bungplēvītes mikroskopiju(mikroskopa kontrolē novērtēt bungplēvīti, bungdobumu, veikt nepieciešamās manipulācijas ausī), kā arī digitālu LOR orgānu endoskopiju (auss, deguna dobuma, aizdegunes, rīkles un balsenes video novērošanu un slimības diagnosticēšanu). Digitālā otoskopija un endoskopija ļauj gan pacientam datora ekrānā uzskatāmi parādīt problēmas cēloni, gan arī izmeklējumu fotografēt un attēlu digitāli saglabāt, lai dinamikā attēlus salīdzinātu un saprastu, vai terapijas taktikā kas maināms.

Dr. Sokolovs stāsta, ka klīnikas ārsti var izmantot arī 3D tehnoloģijas, proti, ja pēc datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējuma ārstam ir kas neskaidrs, tad datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu var ar speciālu programmu pārvērst trīsdimensiju rekonstrukcijā, piemēram, aplūkot deguna starpsienu trīs dimensijās, noteikt, kur tieši un kas labojams. Vai ar trīsdimensiju endoskopiju var veikt virtuālu tūri un bez invazīvas iejaukšanās redzēt, kāda izskatās, piemēram, aizdegune. 3D tehnoloģijas ir lielisks palīgs ārstiem, modelējot un plānojot operācijas.

Tā kā klīnikā pieņem otoneirologs (Dr. Atis Legzdiņš), tad izmeklējumu klāstā ir arī galvas impulsu tests — vienīgais izmeklējums, kas izvērtē vestibulāri okulāro refleksu. Ar šo testu ātri un neinvazīvi var noteikt reiboņa cēloni un sākt ārstēšanu. LOR Klīnikā ir arī moderna aparatūra balss saišu pārbaudei — iekārta veidota pēc mikrofona uztvērēja principa, un ar to var novērtēt, kurā brīdī dziedātājs pārpūlē balssaites, kurā balsenes daļā ir problēma, kāpēc balssaites nekustas, kurās frekvencēs nekustas, — to visu iespējams ierakstīt, analizēt un ieteikt vingrinājumus.

Dr. Jānis Sokolovs: “Viena no mūsu klīnikas vērtībām ir kvalitāte, tas nozīmē arī ar pierādījumiem pamatotu diagnožu noteikšanu. To novērtē gan pacienti, gan ārsti, kas strādā mūsu klīnikā.”

Risinājumi dzirdes problēmām

Vājdzirdības cēloņi ir dažādi — no iedzimtības, traumām līdz dažādām slimībām anamnēzē, ilgstošu atrašanos troksnī u.c. Statistika liecina, ka pēc 55—60 gadu vecuma apmēram piektdaļai cilvēku mainās dzirde. Ar audiometrijas palīdzību LOR Klīnikā var noteikt dzirdes asumu, dzirdes traucējumu slieksni, pārbaudīt runas saprotamību, diagnosticēt vidusauss un iekšējās auss slimības, izvēlēties piemērotu dzirdes aparātu.

Īpašs klīnikas lepnums ir Latvijā lielākā un modernākā brīvā lauka audiometrijas telpa — brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kas lieto dzirdes aparātus (arī kalibrēt aparātus), gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem.

Dzirdes akustiķis Kaspars Lapsa izvērtē dzirdes pārbaudes rezultātus, pacienta individuālās ikdienas prasības un atrod vispiemērotāko tehnisko risinājumu vājdzirdības mazināšanai. “Nereti gadās, ka cilvēks iegādājies dzirdes aparātu, bet tas nav pielāgots konkrētajam cilvēkam, tāpēc cilvēks to neizmanto. Tas ir iemesls, kāpēc visiem saviem pacientiem dzirdes aparātu dodu divas nedēļas mājās izmēģināt. Pirmkārt, lai pierastu, jo skaņas, ko auss nav dzirdējusi septiņus vai pat desmit gadus, skan citādi, neierasti (vairāk, asāk). Otrkārt, izmēģinājuma laiks tiek dots arī tādēļ, lai paeksperimentētu ikdienas diskomforta situācijās, piemēram, kad bijis traucējošs fons. Turklāt pirmā gada laikā ir normāli, ka pacients ar akustiķi konsultējas un dzirdes aparāts tiek pieregulēts, varam mainīt skaņas uztveres veidu: kā dzird sieviešu, vīriešu balsis, sarunu attālumā, uz ielas, vējā, troksnī.”

LOR Klīnikas dzirdes akustiķis norāda, ka cilvēkiem joprojām ir stereotipiska attieksme pret dzirdes aparātiem, proti, dzirdes aparāts ir “kruķis” — esmu vecs, slims, kurls, labāk izliekos, pieciešu. Arī ģimenes ārsti var palīdzēt šo stereotipu lauzt un pacientiem paskaidrot, ka dzirdes aparāts kompensē starpību starp dzirdes slieksni, kāds ir cilvēkam, līdz normālai dzirdei, tādējādi neļaujot “slinkot” dzirdes nervam un noturot dzirdi atbilstīgā līmenī.

LOR Klīnika piedāvā izgatavot individuālus auss ieliktņus, piemēram, bērniem peldēšanas nodarbībām gadījumos, ja bieži attīstās vai komplicējas vidusauss iekaisums, kā arī dzirdes aparātu pilnvērtīgai lietošanai.

Darbs e–vidē: digitāls pieraksts, pacienta kartīte, izmeklējuma dati

Klīnika atrodas Pārdaugavā, tās interjers iekārtots klusinātos zemes toņos, radot mājīgu vidi un centrā liekot pacienta vajadzības.

LOR Klīnika ir Rīgā vienīgā, kur ausu, kakla un deguna slimību pacientus pieņem arī sestdienās; darbdienās pacientu pieraksts ir līdz pulksten 19.00, pie otolaringologa nebūs jāgaida garās rindās. Ja arī kādā sestdienā izveidojas garāks pacientu pieraksts, tad talkā tiek aicināts otrs kolēģis.

Viena no LOR klīnikas atšķirības zīmēm ir arī pēctecība, proti, ja daudzās klīnikās atsevišķi pieņem bērnus un pieaugušos, tad LOR Klīnikā tas pats speciālists, kas ārstē bērnu, var un labprāt konsultē arī viņa vecākus un vecvecākus.  Gan pacientu, gan ārstu ērtībām darbs klīnikā rit e–vidē, sākot ar pacienta pierakstu (to var izdarīt gan klīnikas mājaslapā www.lorklinika.lv, gan tīmekļa vietnē www.piearsta.lv, kā arī pa tālruni 25727676) un beidzot ar pacientu digitālām kartītēm, e–darbnespējas lapu, e–recepti un digitāliem diagnostiskiem izmeklējumiem. Dati tiek uzkrāti un arhivēti — tas ļauj ērti analizēt pacienta slimību dinamikā, turklāt šī informācija ir pacienta rīcībā, ja viņš dodas konsultēties pie cita speciālista.

Foto: No LOR Klīnikas arhīva