PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pagaidām – uz priekšu, nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna

D. Ričika
Pagaidām – uz priekšu,  nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna
Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē. Uzņemšanas nodaļu viņš dēvē par slimnīcas “sāpju sindromu” – tā palikusi drūma un neremontēta, jo 900 tūkstošu latu vietā politiķi slimnīcai piešķīruši vien 500 tūkstošus. Nākotnē raugās bez liela optimisma. “Darbiniekiem saku: strādājam – šogad ir valsts pasūtījums. Uz priekšu! Nākamgad? Neviens nevar pateikt, kā būs nākamgad!” Taču viņš ir gatavs meklēt izdzīvošanas risinājumus: sekot Ludzas scenārijam un attīstīt arvien vairāk dienas stacionāra pakalpojumu vai arī veidot apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Pēc vēlēšanām manīšot. Viņš rāda arī krāslaviešu “rozā grāmatu”. Jā, Latgales medicīnai ir savas īpatnības!

Slimnīcas lepnums – jaunais datortomogrāfs, iegādāts pērn uz kredīta Slimnīcas lepnums – jaunais datortomogrāfs, iegādāts pērn uz kredīta
Slimnīcas lepnums – jaunais datortomogrāfs, iegādāts pērn uz kredīta

Izrādot renovēto Ķirurģijas nodaļu, slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova stāsta: agrāk te bijusi dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, bet ar 100 dzemdībām gadā tā nav bijusi rentabla, tāpēc likvidēta. Tagad te atrasta vieta ne vien ķirurģijas un traumatoloģijas pacientiem, bet arī ginekoloģijas dienas stacionāram ar divām palātām. Daļa platības gan terapijas, gan ķirurģijas nodaļā tiek izmantota dienas stacionāra pacientiem, arī sociālajām gultām.

"Lokālo slimnīcu medicīniskajam aprīkojumam no Eiropas līdzekļiem nebija paredzēts neviens santīms," sarunu sāk A. Jevtušoks. "Aprīkojumu pirkām tikai par saviem līdzekļiem. Pagājušajā gadā paņēmām jaunu 16 slāņu datortomogrāfu, fibrogastroskopu, fibrokolonoskopu, okulista kabinetā aparatūru, dažādus monitorus. Gaidām audiometru, divus ginekoloģiskos krēslus un papildaprīkojumu endoskopijas kabinetam. Aizpagājušajā gadā aparatūrā ieguldījām ap 100 tūkstošiem latu, pagājušajā gadā datortomogrāfam paņēmām kredītu - 200 tūkstošus latu (atmaksāsim piecos gados), no slimnīcas līdzekļiem ieguldījām 25 tūkstošus latu. Palīdzēja arī pašvaldība. Krāslavas novada dome mums ik gadu palīdz. Šonedēļ mums bija 52 datortomogrāfijas izmeklējumi."

Reģistratūrā J. Ogorelova rāda, ka pie dažiem ārstiem pacienti pierakstīti elektroniski. "Ir ārsti, kas ar prieku apgūst datorzinības, bet ir daži, kas nezina, kur atrodas pelīte." Slimnīca izmanto dažus IT risinājumus ("Ārstu birojs", "Blue Bridge Technologies"), piemēram, kabinetā ārsts var skatīties rentgenogrammu datorā.

Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs – veselības aprūpes organizators kopš ministra Kaņepa laikiem Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs – veselības aprūpes organizators kopš ministra Kaņepa laikiem
Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs – veselības aprūpes organizators kopš ministra Kaņepa laikiem

 

Kā izdzīvot?

"Katrā vietā ekonomējam pa santīmam - kā taupīga saimniece. Tā arī izdzīvojam," uzsver A. Jevtušoks. "Poliklīnika un stacionārs ir viena struktūra. Ambulatorajos pakalpojumos ir arī stomatoloģija. Veļu mazgājam paši, pacientus ēdinām paši - savā mūžā šos pakalpojumus nevienam neatdošu. Tā ir lētāk. Lauksaimniecības produktus mēģinām iepirkt no saviem ražotājiem. Katlumāja ir sava. Laboratorija - sava. Tagad gan grib ieviest eirosertifikāciju - lai tai sagatavotos, vajadzīgi 10 tūkstoši latu. Tā tiek lobēta viena liela, mums visiem zināma laboratorija! Kāpēc šāds monopols?" iekarst A. Jevtušoks. Slimnīcai ir arī sava pirts, bet tā nav rentabla, jo strādā tikai sestdienā - gada laikā apmēram 10 tūkstoši latu zaudējumu. Palīdz pašvaldība.

Krāslavas slimnīcai tikpat kā nav problēmu ar pacientiem, kas slimnīcai paliek parādā par pakalpojumiem. A. Jevtušoks rāda "rozā grāmatu", kas te darbojas jau kopš 1995. gada. Pašvaldības aģentūra "Krāslavas slimokase" pieņem priekšapmaksu - pacienta iemaksu - par medicīniskiem pakalpojumiem vienā polisē. Slimnīcai to kā pārkāpumu norādījusi Valsts kontrole, jo šajā darbībā saskatījusi apdrošināšanas pazīmes. "Esmu runājis Saeimas sociālo un darba lietu komisijā - mūs atbalsta! Tikai jautājums jāsakārto juridiski. Pacients četrreiz gadā iemaksā 15 latus un, saņemot pie mums pakalpojumu, ir atbrīvots no pacienta iemaksas; ja ar ārsta nosūtījumu aizbrauc uz Rīgu, piemēram, Stradiņa slimnīcu, tad pēc šīs vizītes nāk uz mūsu slimnīcu, uz Krāslavas slimokasi, uzrāda čeku un viņam uzreiz atmaksā pacienta iemaksu - skaidrā naudā. Ar šādām polisēm mums ir septiņi tūkstoši pacientu. Krāslavas slimokases apgrozījums gadā ir 320-360 tūkstoši latu."

Slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova un laboratorijas vadītāja Alla Fokina stāsta, ka nesen laboratorijā darbā pieņemts vēl viens darbinieks, bet darba apjoms samazinās. Konkurence Slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova un laboratorijas vadītāja Alla Fokina stāsta, ka nesen laboratorijā darbā pieņemts vēl viens darbinieks, bet darba apjoms samazinās. Konkurence
Slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova un laboratorijas vadītāja Alla Fokina stāsta, ka nesen laboratorijā darbā pieņemts vēl viens darbinieks, bet darba apjoms samazinās. Konkurence

Speciālisti, kas strādā vairākas slodzes - gan slimnīcā, gan dienas stacionārā, gan ambulatori -, ir labi atalgoti. "Labāk nekā Rīgā - līdz tūkstoš latiem pirms nodokļu nomaksas. Protams, tā nav visiem. Medicīnas māsām algas ir nelielas - 270-280 latu. Daugavpilī tās ir mazliet lielākas, taču tur arī noslogojums lielāks," zina stāstīt A. Jevtušoks. Slimnīca savus darbiniekus atbalsta tālākizglītības pasākumos, kā arī "rozā grāmatā" sedz pacienta iemaksu par ceturto ceturksni - slimnīcai tas izmaksā divarpus tūkstošus latu.

 

Reformas un nostalģija

A. Jevtušoks Krāslavas slimnīcas vadītāja postenī ir mazliet vairāk nekā 35 gadus. "No Kaņepa laikiem vadītāja postenī palikuši tikai daži veselības organizatori," atmiņās iegrimst A. Jevtušoks. Uz piebildi, ka daudz reformu veselības aprūpē pieredzējis, viņš kļūst domīgs un rauc pieri. "Nezinu, vai to var saukt par reformu... 2009. gadā Krāslavas slimnīcu pārprofilēja par aprūpes slimnīcu. Kā var strādāt, ja 1. jūlijā mūsu vecais draugs (tajā laikā ministrs) Eglītis kopā ar savu partiju pieņēma lēmumu - aizvērt Krāslavas slimnīcu! No septembra divarpus mēnešu nostrādājām kā aprūpes slimnīca, tad ministre prof. Rozentāle atjaunoja mūsu slimnīcai lokālās slimnīcas statusu. Vai tā ir reforma? Tā ir politika!"

Operāciju zāle – Krāslavas ķirurgi gadā veic aptuveni 1000 operāciju Operāciju zāle – Krāslavas ķirurgi gadā veic aptuveni 1000 operāciju
Operāciju zāle – Krāslavas ķirurgi gadā veic aptuveni 1000 operāciju

Padomju laikos Krāslavas slimnīcā bija 250 gultas, tad 210. Kad dzemdību nodaļa un Bērnu nodaļa katra sāka nest 30-40 tūkstošus latu zaudējumu, tika pieņemts lēmums tās aizvērt. 2002.-2003. gada "māsterplānā" ierakstītajam kritērijam par 1000 dzemdībām gadā atbilda tikai Daugavpils reģionālā slimnīca. A. Jevtušoks stāsta par kaimiņu - Preiļu slimnīcu: lai tajā saglabātu dzemdību nodaļu (šogad tajā varētu būt 280 dzemdības), gadā vajadzīgi papildu 30 000 latu.

Jaunais "māsterplāns" līdz 2018. gadam gan Krāslavas, gan Preiļu slimnīcu tomēr paredz pārveidot par aprūpes slimnīcām. A. Jevtušoks uz to raugās citādi: "Ludzas slimnīca normāli strādā, jo attīsta ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus. Arī mēs varam tā darboties. Taču problēma ir cita. Visu "māsterplānā" ierakstīto pārprofilējamo slimnīcu nākamajos četros gados vienkārši vairs nebūs. Kāpēc? Kadru nav. Kopš 1991. gada pie manis strādāt nav atbraucis neviens speciālists. 22 gadu garumā! Lielākā daļa ir pirmspensijas vecumā, daļa - pensionāri. Kā skatīties nākotnē? Uzdevu šo jautājumu ministrei Circenei. Viņa atbildēja ļoti vienkārši: Saša, kamēr ārstiem nebūs tādu algu kā Eiropā, negaidi, nekas nemainīsies! Šodien ļoti grūti ir dabūt ginekologu, kas gribētu dežurēt. Kaut viņu ir ļoti daudz. Līdzīga problēma ir ar internistiem. Tāpēc - kas paliek? Ambulatorie kabineti."

Krāslavas slimnīcas vadītājs atkal aizklīst atmiņās - agrāk, kad viņa vadītajās piecminūtēs piedalījās ne tikai stacionāra speciālisti, bet arī neatliekamās medicīnas ārsti un iecirkņa terapeiti, bija atgriezeniskā saite - visi zināja, kas notiek ar pacientu. Tagad katrs dzīvo savā pasaulē. Ģimenes ārstus (A. Jevtušoks izvairās lietot apzīmējumu "ģimenes ārsts" - tādi esot vien daži, viņš ģimenes ārstus sauc par primārās aprūpes ārstiem, sarunvalodā kolorīti apzīmējot par "primarņikiem") maz interesējot, kas notiek slimnīcā, ir vispār slimnīca vai nav, savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības uzdevums ir slimnieku ātrāk nogādāt uzņemšanas nodaļā. Tā lai arī domā, ko ar šiem pacientiem darīt. "Tas, kas noticis, nav reforma, bet speciālistu atdalīšana, sašķelšana."

 

Krāslavas slimnīcā ir četras reanimācijas – intensīvās terapijas gultas Krāslavas slimnīcā ir četras reanimācijas – intensīvās terapijas gultas
Krāslavas slimnīcā ir četras reanimācijas – intensīvās terapijas gultas

Fakti

  • SIA “Krāslavas slimnīca”, īpašnieks: Krāslavas novada dome
  • Darbinieku skaits: 150; ārsti – 35
  • Gultas: 64 (30 – ķirurģijas/traumatoloģijas, 30 – terapijas; 4 – reanimācijas/intensīvās terapijas)
  • Apkalpes zonā: 32 tūkstoši iedzīvotāju
  • 2012. gadā slimnīcā ārstējušies divi tūkstoši pacientu
  • 2012. gadā Krāslavas slimnīca atzīmēja 140. dzimšanas dienu
  • Gadā veic ap 1000 operāciju
  • Apgrozījums: 1,8 miljoni latu
  • Aleksandrs Jevtušoks, valdes loceklis, slimnīcu vada kopš 1976. gada

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2013.gada marta numurā

 

Raksts žurnālā