Iebiedēšana, depresija, domas par pašnāvību, laika trūkums pievērsties savai veselībai un labklājībai. Tie ir tikai daži no ASV rezidentu izaicinājumiem, secināts aptaujā. Domājams, ka Latvijas rezidentiem varētu būt līdzīgas problēmas kā ASV kolēģiem.
Tika aptaujāti vairāk kā 1500 rezidenti (62 % vīrieši, 38 % sievietes) 25 dažādās specialitātēs. Sniedzam nelielu ieskatu šīs aptaujas rezultātos:
Nav nekāds pārsteigums, ka par lielāko izaicinājumu rezidenti atzīst līdzsvara atrašanu starp darbu un personīgo dzīvi (33 %), nākamajā vietā ir laika/ pienākumu spiediens (19 %) un trešajā vietā ir bailes kļūdīties vai pieņemt nepareizus lēmumus (12 %).
Uz jautājumu, vai iebiedēšana ir problēma, 22 % respondentu atbildēja, ka ar to saskaras bieži vai reizēm. Biežāk ar šo problēmu sakaras sievietes. 40 % atzīst, ka reti novēro šādu problēmu.
Viens no desmit rezidentiem atzīst, ka visu laiku jūtas depresīvs, 35 % reizēm izjūt depresiju un 51 % reti vai nekad.
Uz jautājumu, vai jūs kādreiz esat apsvēris domu par pašnāvību, 11 % atzīst, ka ir par to domājuši. No tiem, kas par to ir domājuši, sievietēm biežāk ir šādas domas (15 %) nekā vīriešiem (9 %). 85 % atbild, ka šādas domas viņiem nav bijušas.
65 % rezidentu atzīst, ka vienmēr vai reizēm izdodas atrast laiku sev un savām interesēm, savukārt 35 % atzīst, ka viņiem nav laika sev. Vīrieši biežāk (19 %) atrod laiku sev nekā sievietes (15 %).
43 % rezidentu atzīst, ka līdzsvars starp darbu un personīgo dzīvi ir mazāks nekā viņi bija iedomājušies. 23 % atzīst, ak viņiem ir vieglāk saglabāt šo līdzsvaru nekā viņi bija iedomājušies.
Tikai 18 % rezidentu atzīst, ka viņiem ir apmierinoša sociālā dzīve, 37 % atzīst, ka viņiem reti vai nekad nav apmierinoša sociālā dzīve. 68 % respondentu atzīst, ka viņiem ir izjukušas attiecības sociālās dzīves trūkuma dēļ.
46 % respondentu atzīst, ka par partneri vēlētos citu ārstu, jo uzskata, ka partneris ārsts viņu labāk saprastu un palīdzētu tikt galā ar stresu.
48 % atzīst, ka reizēm jūtas tik noguruši, ka nevar labi funkcionēt, 19 % atzīst, ka viņi regulāri ir pārguruši.
52 % arī atzīst, ka jo garākas darba stundas, jo lielāka iespēja kļūdīties un pieņemt nepareizus lēmumus.
Uz jautājumu, kā jūs cīnāties ar stresu un izdegšanu, 38 % atbildēja, ka nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 23 % skatās filmas, TV vai spēlē video spēles.
50 % atzīst, ka reizēm viņus pārņem domas par to, vai viņi ir labi ārsti, 20% par to domā regulāri.
Attiecīgi 47 % reizēm baigās no nopietnu kļūdu pieļaušanas, 10 % par to baidās visu laiku. Savukārt 44 % šādas domas nenomoka.
Neskatoties uz visu, 85 % vēl arvien vēlas strādāt par ārstu, 4 % ir nolēmuši, ka ārsta darbs nav domāts viņiem un 11 % vēl šaubās.
Pilns aptauajs rezultātu atspoguļojums atrodas Medscapemājaslapā.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).