PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Lielbritānija – dzīvā laboratorija?

D. Ričika
Lielbritānija Covid-19 vakcīnas otrās devas saņemšanas intervālu pagarinājusi līdz 12 nedēļām (iepriekš rekomendēto 3–4 nedēļu vietā), lai pirmo devu saņemtu un kaut daļēju imunitāti iegūtu iespējami lielāks cilvēku skaits. Šādu stratēģiju apsver arī Dānija un Vācija. Latvija šādu ceļu neies.

Kādi ir pierādījumi un cik efektīva ir viena deva?

6. janvārī BMJ par šo tēmu raksta: Pfizer-BioNTech pētījumos netika salīdzināta ne vakcīnu ievade dažādos laika intervālos, ne arī efektivitāte, saņemot tikai vienu devu. Klīniskajos pētījumos ar Oksfordas-AstraZeneca vakcīnu ir šādi pierādījumi - palielinot intervālu starp vakcīnas devu ievadīšanu (2-3 mēneši), palielinājās imūnās atbildes reakcija. Tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka kopējais dalībnieku skaits bija mazs (Apvienotajā Karalistē pētījumā - 1407 no 2377 cilvēkiem un Brazīlijā - 384 no 2063 pētījuma dalībniekiem). Lancet publikācijas dati parāda: vakcīnas efektivitāte 14 dienas pēc otrās devas bija augstāka tajā grupā, kas to saņēma vēlāk kā pēc 6 nedēļām (65,4%) nekā tiem, kas to saņēma agrāk kā pēc 6 nedēļām (53,4%).

New England Journal of Medicine publicētie dati rāda, ka Pfizer-BionTech vakcīnas efektivitāte starp pirmās un otrās devas saņemšanu bija 52,4%. (21 dienas intervāls). Lai gan 3. fāzes pētījumu dati uzrāda, ka lielākais neveiksmīgo gadījumu procents bija tieši pirmajās dienās tūdaļ pēc vakcīnas ievades, un īstermiņa aizsardzība parādījās 10. dienā pēc vakcinācijas. No 15.- 21. dienai vakcīnas efektivitāte bija 89%. Taču ražotājam nav pierādījumu un datu pēc 21. dienas. 

Oksfordas-AstraZeneca vakcīna savukārt rāda sekojošu ainu: augsta aizsardzība pret hospitalizāciju tika novērota 21 dienu pēc pirmās devas un 2 nedēļas pēc otrās devas saņemšanas, ka pamato to, ka vienreizēja devas saņemšana aizsargā īstermiņā pret smagu slimības gaitu.

Eiropas Zāļu aģentūra norādījusi, ka Pfizer-BionTech vakcīnas otro devu nevajadzētu saņemt vēlāk kā pēc 42 dienām, pretējā gadījumā vajadzīgs vairāk klīnisko datu un jāveic izmaiņas vakcīnas tirdzniecības atļaujā.

Ko domā ārsti, eksperti?

British Medical Association Lielbritānijas valdības lēmumu mainīt otrās devas ievades intervālu nosaukusi par nesaprātīgu. Asociācijas ģimenes ārstu komitejas vadītājs Richard Vautrey saka: tas radīs milzīgas loģistikas problēmas ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos. Lai sazinātos ar 2000 pacientiem, pieciem darbiniekiem tas būs jādara aptuveni nedēļu.

ASV ziņu vietne STAT Lielbritāniju nosaukusi par “dzīvo laboratoriju”, jo tā savu stratēģiju pamato ar pētījuma apakškopas nelieliem datiem.

Andrew Pollard, Oksfordas Vakcīnu grupas vadītājs norādījis, ka “bioloģija ir vienkārša”, kopumā garāks intervāls starp vakcīnu devām rada labāku imūno atbildes reakciju (piemēram, HPV vakcīnai intervāls ir gads un tas sniedz labāku imūnās atbildes reakciju nekā viens mēnesis). Oksfordas vakcīnas klīniskie pētījumi rāda: imūnās atbildes reakcija bija 3x augstāka, ja vakcīnas otrā deva tika ievadīta novēloti (pēc 2-3 mēnešiem versus 4 nedēļas).

Tomēr citi eksperti – ķirurgs profesors John Robertson ar kolēģiem no Notingemas universitātes  – brīdina, ka mēs nezinām, kā uzvedīsies Pfizer-BionTech vakcīna, jo tajā izmantota mRNA tehnoloģija.

Paul Bieniasz, virusologs no Rokfellera universitātes pēta, kā vīrusi iegūst mutācijas, un viņš bažījas, ka Lielbritānija “spēlējas” ar riskiem – risku radīt pret vakcīnu noturīgu vīrusa formu. “Ja jūs gribētu izveidot pret vakcīnu izturīgu vīrusa celmu, jums vajadzētu plaši izplatītā vīrusa vidē indivīdu kohortu, kas ir daļēji ieguvusi imunitāti pret šo vīrusu.”

 FOTO:PIXABAY.COM

 

 

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Mazkustīgums saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un pat nāvi

Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus