Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Migrēna saistīta ar divreiz augstāku ”klusā” insulta risku

Doctus
Pieaugušajiem ar migrēnu ir paaugstināts išēmiska "klusā" (bez tipiskām insulta pazīmēm) smadzeņu infarkta risks, salīdzinot ar cilvēkiem bez migrēnas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Stroke.

Migrēna ir neirovaskulāra smadzeņu slimība ar paaugstinātu "klusā" smadzeņu infarkta risku, kā arī riska faktors klīniskam insultam. Kamēr risks ir neliels, migrēnas pacientus ar vaskulāriem riska faktoriem vajadzētu ārstēt, lai samazinātu insulta riska faktorus, tai skaitā būtu jāiekļauj dzīvesveida izmaiņas (regulāras fiziskās aktivitātes, uzturā daudz augļu un dārzeņu).

Pētījumā tika iekļauti 546 vīrieši un sievietes, vidējais vecums bija 71 gads. Salīdzinot cilvēkus ar migrēnu, ar tiem, kuriem nebija bija migrēna, secināja, ka cilvēkiem ar migrēnu ir divas reizes lielākas izredzes, ka attīstīsies subklīnisks smadzeņu infarkts (OR=2,1; 95% TI [1,0 - 4,2]).

Saistība starp migrēnu un "kluso" smadzeņu infarktu ir neatkarīgs riska faktors, saistība saglabājas arī pēc samērošanas ar sociāldemogrāfiskiem un kardiovaskulāriem faktoriem. Vēl ciešāka šī saistība bija pacientiem ar migrēnu bez auras (OR=2,6; 95% TI[1,3 - 5,5]).

Hipertensiju - insulta riska faktoru - biežāk novēroja pacientiem ar migrēnu, bet šī saistība starp migrēnu un "kluso" smadzeņu infarktu tika novērota arī pētījuma dalībniekiem ar normālu asinsspiedienu.

Pētnieki secina, ka migrēna var būt subklīniska smadzeņu infarkta riska faktors, tomēr viņi norāda, ka ir nepieciešami papildus lielāki perspektīvi pētījumi, lai apstiprinātu šo saistību. 

Pirmavots: Monteith T, Gardener H, Rundek T, et al. Migraine, White Matter Hyperintensities, and Subclinical Brain Infarction in a Diverse Community. Stroke, 2014.

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U