Astmas risku bērnam var samazināt gandrīz uz pusi, ja māte grūtniecības laikā vismaz trīs reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, salīdzinot ar bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā nebija fiziski aktīvas.
Zīdīšanas ilgums ir īsāks mātēm, kurām ir bailes no dzemdībām — neatkarīgi no dzemdību veida, nekā vidēji populācijā, liecina jauns pētījums no Somijas.
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.
Pētījums pierādīja, ka ikdienas sēdēšanas samazināšana sešu mēnešu laikā novērsa muguras sāpju saasināšanos. Rezultāts nostiprina pašreizējo izpratni par saistību starp fizisko aktivitāti un muguras sāpēm, kā arī ar muguras sāpēm saistītiem mehānismiem.
Līdz šim nav novērtēta 3-4 gadus vecu bērnu kustību uzvedība pasaules kontekstā. Lai novērtētu bērnu fiziskās aktivitātes, sēdoša dzīvesstila un miega līmeni atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, tika veikts esošo informatīvo datu apkopojums par situāciju 33 pasaules valstīs.
Aptaukošanās sievietēm ir saistīta ar samazinātu auglību un palielinātu spontānā aborta risku. Šīs saistības varētu būt aktuālas arī visā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) diapazonā, kā arī vīriešiem.
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Astma ir izplatīta sievietēm reproduktīvā vecumā. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka sievietēm ar astmu ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iestātos grūtniecība, nekā tām, kurām nav astmas, un ka astmatiskām sievietēm, kurām iestājas grūtniecība, biežāk ir bijusi nepieciešama ārstēšana. Tomēr lielākā daļa esošo pētījumu ir par sievietēm, kuras faktiski ir palikušas stāvoklī, tāpēc šajā pētījumā analizēja fertilitātes rezultātus valsts mērogā, lai iekļautu arī tās sievietes, kurām nav iestājusies grūtniecība.
Nepietiekams uzturs, ļoti smaga elpceļu obstrukcija un trīs vai vairāk blakusslimības bija nozīmīgi faktori, kas palielināja atkārtotu hospitalizāciju risku 180 dienu laikā gados vecākiem pieaugušajiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
Priekškambaru mirdzēšanas (PM) izplatība pieaug visā pasaulē, – aprēķināts, ka šobrīd zināmi aptuveni 63,6 miljoni pacientu ar prevalentu PM. Risks iegūt PM pastāv katram trešajam pasaules iedzīvotājam, turklāt ~30 % PM pacientu ir asimptomātiska. Bet mēs zinām, ka arī asimptomātika PM nav nekaitīgs līdzās gājējs – tā paaugstina insulta risku, mirstību, tajā pašā laikā labi reaģē uz terapiju. Jaunākās ESC vadlīnijas atbalsta dažādu modernu ierīču izmantošanu sirds ritma uzraudzībā. Tomēr pierādījumi par klīnisko efektivitāti un optimālajām skrīninga metodēm ir ierobežotā daudzumā.
Viltus pozitīvi mammogrāfijas izmeklējumi var atturēt sievietes no turpmākām pārbaudēm. Bet skrīninga programmas saglabāšana saskaņā ar grafiku joprojām ir svarīgākais nosacījums vēža agrīnai atklāšanai.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Pētnieki veikuši šķērsgriezuma kohortas analīzi pacientiem, kam veikta redzes rehabilitācija, lai noskaidrotu, vai dzirdes traucējumi var bremzēt klīniski nozīmīgu funkcionālu uzlabojumu attīstību rehabilitācijas laikā.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.