SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un DPP4 inhibitori iek izmantoti hiperglikēmijas mazināšanai 2.tipa cukura diabēta pacientiem. Pierādījumi vēsta, ka SGLT2 inhibitoriem un GLP1 receptoru agonistiem ir nozīmīga loma nopietnu kardiovaskulāru notikumu (MACE) riska mazināšanā. Nav skaidrs, vai efekts ir atkarīgs no pacienta dzimuma vai vecuma.
Bieži sastopami bērnības stresa notikumi, piemēram, jaunas skolas uzsākšana, pārcelšanās vai brāļa/māsas piedzimšana, ir saistīti ar paaugstinātu atopiskā dermatīta (AD) aktivitātes un smaguma risku bērniem, liecina pētījums.
Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Mātes D vitamīna līmenis pirmajā trimestrī ir saistīts gan ar prenatālo augšanu, gan ar grūtniecības iznākumiem. Zems D vitamīna līmenis grūtniecības pirmajā trimestrī bija saistīts ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību biežumu un samazinātu augļa garumu.
Visaptverošā sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē pētnieki padziļināti analizēja auksta ūdens pelžu ietekmi uz veselību un labklājību. Analizējot datus no 11 pētījumiem ar 3177 dalībniekiem, pētnieki atklāja, ka auksta ūdens peldes var mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti un veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos. Pētījuma mērķis bija veikt sistemātisku pārskatu un meta–analīzi par auksta ūdens pelžu psiholoģisko, kognitīvo un fizioloģisko efektu novērtēšanu veseliem pieaugušajiem.
Zoledronāts novērš lūzumu risku sievietēm pēcmenopauzē, terapiju saņemot ik 12—18 mēnešus, un tā efekts uz kaulu blīvumu un mainību saglabājas vairāk nekā piecus gadus. Līdz šim nav pētīts, vai zoledronāta retāka ordinēšana varētu novērst mugurkaula lūzumus sievietēm agrīnā pēcmenopauzē.
Jaunā pētījumā atklāts, ka holesterīna līmeni pazeminošie medikamenti statīni neietekmē nieru funkciju.
Ar 2. tipa CD pasaulē slimo apmēram 422 miljoni cilvēku. Vairākos pētījumos norādīts, ka ar intensīvām svara pārvaldības programmām slimības agrīnā fāzē 2. tipa CD iespējams novirzīt remisijas fāzē. Pētnieki Ķīnā pauž hipotēzi, ka dapagliflozīns kopā ar kalorijas ierobežojošu diētu varētu būt optimālāks veids, kā sasniegt 2. tipa cukura diabēta remisiju ar labāku enerģētisko deficītu un hiperglikēmijas samazināšanu nekā ar kalorāžas restrikciju vienu pašu.
Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Bronhiālā astma (BA) ir bieži sastopama hroniska elpceļu slimība, un pēdējos gados tās izplatība, saslimstība un slimības izraisītais ekonomiskais slogs ir tikai audzis. Kaut arī BA patoģenēze nav līdz galam izprasta, galvenie astmas progresijas iemesli ir samazināta plaušu funkcija, alerģiskās slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas. Sistemātiska pārskata un meta-analīzes veidā aprēķināti bērnības BA izplatības rādītāji un riska faktori.
Ja bērni ar aptaukošanos saņem svaru samazinošu terapiju, tās ietekme novērojama arī vēlākos gados, samazinot nopietnu veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves risku jaunībā. Tomēr tas neattiecas uz depresiju un trauksmi.
Jaunākie pētījumi vēsta, ka C vitamīnam piemīt analgētiskas un opioīdu patēriņu samazinošas īpašības pacientiem pēc dažādām operācijām. Līdz šim nav veikti pētījumi par akūtām muskuloskeletālām sāpēm (MSS), kas attīstījušās traumas dēļ. Šā pilotpētījuma mērķis bija izvērtēt, cik lietderīgi būtu veikt nejaušinātu, ar placebo kontrolētu pētījumu par C vitamīna ietekmi uz sāpju pārvaldību traumatisku MSS gadījumā.
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % zemāku depresijas risku nekā tad, ja veic mazāk soļu, liecina jaunas meta–analīzes rezultāti.
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
