Pētījumā atklājās, ka no pacientiem, kuriem ir augsts sirds un asinsvadu slimību attīstības risks, vairāk nekā 20 procenti atteicās lietot statīnu medikamentus. Sievietes par aptuveni 20 % biežāk nekā vīrieši atteicās no statīnu terapijas, kad to pirmo reizi ierosināja ārsts, un par 50 procentiem biežāk nekā vīrieši nekad neuzsāka statīnu terapiju.
Katru desmito priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu novērst, ja ikvienam būtu izdevies veikt vismaz pusi no ieteicamā fiziskās aktivitātes līmeņa katru dienu, norāda pētījums, kas veikts Kembridžas universitātē.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Tā kā estrogēna līmenis svārstās, pētījums atklāja, ka sievietēm, kurām ir migrēna, svārstās arī proteīna kalcitonīna gēnu saistītā peptīda (CGRP), kam ir galvenā loma migrēnas procesa sākšanā, līmenis.
Metaverss ir tehnoloģiska revolūcija virtuālās realitātes jomā ar potenciāliem ieguvumiem sabiedrības veselības pētniecībā. Jauns raksts piedāvā vairākus jaunus veidus, kā metaverss var palīdzēt izveidot, pārbaudīt un pieredzēt veselību veicinošu vidi, lai samazinātu neinfekcijas slimību risku.
Tinnitus ir bieži sastopams simptoms otorinolaringologu praksē. Kaut arī tinnitus patofizioloģija līdz galam nav izprasta, klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka šiem pacientiem ir paaugstināts depresijas, trauksmes un somatizācijas risks. Tāpēc pacienti, kas vēršas pēc palīdzības tinnitus dēļ, ir īpaši ievainojama pacientu grupa.
Vairākas dzemdības, īss pārtraukums starp grūtniecībām un mātes ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem ir lielāks risks, ka bērnam būs zems dzimšanas svars. Katru gadu piedzimst 20 miljoni bērnu, kuru dzimšanas svars ir mazāks par 2500 gramiem un tiek uzskatīti par bērnu ar mazu dzimšanas svaru. Pētījumā tika mēģināts izprast zema dzimšanas svara riska faktorus, lai varētu efektīvi plānot resursus un iejaukšanās pasākumus.
Anaplastiska vairogdziedzera vēža (AVV) gadījumā izdzīvotības rādītāji joprojām saglabājas zemi – šis ir agresīvākais no vairogdziedzera vēža apakštipiem. Tomēr, šobrīd pieejamās mērķa un imūnterapijas metodes paver jaunas iespējas slimības ārstēšanā. Lai novērtētu, kā ārstēšanas stratēģijas izvēle un vēzi raksturojošie lielumi ietekmē kopējo izdzīvotību (overall survival), tika veikts retrospektīvs gadījumu sēriju pētījums.
Zinātnieki sniedz papildu pierādījumus tam, ka intrakraniālajam spiedienam ir svarīga loma glaukomas ar normālu spiedienu gadījumā, kas veido līdz pat 50 % no visiem glaukomas gadījumiem. Nesenais klīniskais pētījums parāda, ka zems intrakraniālais spiediens korelē ar pavājinātu pacienta redzi, īpaši deguna zonā.
Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Kāda ir depresijas un trauksmes spektra traucējumu un simptomu izplatība alopecia areata pacientu vidū? To sistemātiska pārskata un meta–analīzes veidā noskaidroja šā pētījuma autori.
Sievietēm, kuras ievēroja lielāko daļu veselīga dzīvesveida aspektu, tostarp bija ar veselīgu ķermeņa svaru, nesmēķēja, bija regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, kvalitatīvs uzturs un mērena alkohola lietošana, bija aptuveni uz pusi mazāks garā Covid risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras neievēroja veselīgu dzīvesveidu.
Jaunos pētījumos atklāts, ka daži antidepresanti var būt efektīvi atsevišķu hronisku sāpju slimību ārstēšanā, bet citiem trūkst pārliecinošu pierādījumu par to efektivitāti.
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.