DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus. Tas ir viegli saprotams ceļvedis gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Klīniskās diagnostikas centrā tagad arī ambulatorajiem pacientiem ir pieejami divi plaušu izmeklējumi – ķermeņa pletizmogrāfija un gāzu difūzijas noteikšana.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Laboratorijas dienests 2024. gada februārī atver jaunu analīžu pieņemšanas punktu stacionārā “Biķernieki”, nodrošinot visa veida Nacionālā veselības dienesta apmaksātos un maksas laboratoriskos izmeklējumus.
Pateicoties paplašinātā jaundzimušo skrīninga ieviešanai no 2023. gada 1. aprīļa, jau izdevies glābt mazuli no smagas slimības izraisītajām sekām - ziņo Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca.
Precīza dzelzs līmeņa regulācija organismā ir būtiska, lai izvairītos gan no dzelzs deficīta, gan no dzelzs pārslodzes. Dzelzs metabolisma procesi atkarīgi no dažādu specifisku olbaltumvielu sadarbības un dzelzs absorbcijas, pārstrādes un zudumu mijiedarbības. Pareiza laboratorisko analīžu interpretācija palīdzēs praksē atpazīt pacientu ar dzelzs deficītu.
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
Efektīvs ģimenes ārsta darbs nozīmē sadarbību ar ārstiem–speciālistiem. Endokrinologs ir ārsts, pie kura ģimenes ārsts pacientus nosūta īpaši bieži, jo tieši endokrinologs nodarbojas ar tādu Latvijā un attīstītajās valstīs izplatītu slimību ārstēšanu kā cukura diabēts, osteoporoze, vairogdziedzera disfunkcija.
Krūts vēzi var atklāt līdz pieciem gadiem agrāk nekā ir parādījušās pirmās klīniskās pazīmes, ar asins testu var identificēt organisma atbildes reakciju uz audzēja šūnu ražotajām vielām, secināts pētījumā.
Laboratorisko izmeklējumu nozīme pēdējos gadu desmitos ir ļoti pieaugusi un ieguvusi pavisam jaunu vietu medicīnā. Laboratorisko izmeklējumu klāsts un izmantošanas iespējas ir ļoti plašas: sijājošā diagnostika, diferenciāldiagnostika, terapijas efektivitātes izvērtēšana.
Pētnieki atklājuši jaunu biomarķieri urīnā kairinātas zarnas sindromam (KZS), kas varētu rezultēties labākā ārstēšanā un samazināt dārgās un invazīvās kolonoskopijas izmantošanu diagnozes precizēšanai.
Liels daudzums bagātīga Ziemassvētku ēdiena paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām holesterīna līmenis ir par 20 % augstāks nekā vasarā, secinājuši Kopenhāgenas universitātes pētnieki.
Cilvēkiem, kuriem ir migrēna ar auru, ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Iepriekš veiktos pētījumos, kuros analizēja saistību starp tiroīdo funkciju un kopējo mirstību, kardiovaskulāro saslimšanu iznākumu un pēkšņu nāvi, tika iegūti atšķirīgi rezultāti. Šajā pētījumā tika analizēta saistība starp tiroīdstimulējošo hormonu (TSH) un šiem iznākumiem populācijā balstītā kohorta pētījumā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
