Metformīna lietošana grūtniecības laikā mātēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) rezultējas retākos spontānos abortos un priekšlaicīgās dzemdībās, bet bērniem, kuri dzemdē ir saņēmuši metformīna ekspozīciju ir augstāks aptaukošanās risks vēlākos gados.
Migrēnas pacientiem ar aptaukošanos svara samazināšana var mazināt galvassāpes un uzlabot dzīves kvalitāti, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Endokrinologu konferencē ASV.
Pētījumā ar vairāk kā 500 000 bērnu veselības datiem, secināts, ka aptaukošanās ir astmas cēlonis gandrīz katram ceturtajam bērnam ar lieko svaru un astmu.
D vitamīna lietošana var palīdzēt samazināt svaru un mazināt nākotnes sirds un metabolo slimību riska faktorus bērniem ar lieko svaru un aptaukošanos, secinās pētījumā, kura rezultāti ziņoti 57. Ikgadējā Eiropas bērnu endokrinoloģijas biedrības kongresā.
Aptaukošanās ir zināms kā astmas attīstības riska faktors, bet jaunā pētījumā pierādīta pretēja saistība: cilvēkiem ar astmu ir lielāka iespējamība, ka būs aptaukošanās.
Mammām ar paaugstinātu glikozes līmeni grūtniecības laikā, pat ja netiek diagnosticēts gestācijas diabēts, ir paaugstināts 2.tipa cukura diabēta attīstības risks dekādi pēc grūtniecības, salīdzinot ar grūtniecēm ar normālu glikozes līmeni.
Liekais svars jauniešiem var būt paaugstināta asinsspiediena un sabiezēta sirds muskuļa cēlonis, kas vēlākos gados rezultējas sirds slimībās, secināts pētījumā.
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
Pētnieki atklāja, ka augsts ķermeņa masas indekss (ĶMI) pusaudžu gados, var ietekmēt kognitīvo funkciju pusmūžā. Tomēr šis efekts tika novērots tikai tiem pieaugušajiem, kuriem ir bijis zems sociālekonomiskais stāvoklis pusaudžu vecumā.
Zināms, ka bērnu aptaukošanās ir augoša un aktuāla problēma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Izrādās, ka problēmu var labāk risināt, vecākiem mainot sarunas akcentus ar saviem bērniem. Nesen veikts pētījums, kura rezultāti publicēti JAMA Pediatrics, atklāj, ka vecāki, kas iesaistās sarunās ar saviem bērniem par veselīgas ēšanas paradumiem, saņem mazāk pretreakcijas salīdzinājumā ar vecākiem, kas ar bērniem runā nevis par veselīgu uzturu un regulāru ēšanu, bet gan par ķermeņa masas kontroli un lieko svaru.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.