Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.
Statīni ir vienlīdz efektīvi koronāro notikumu riska mazināšanā kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr novērots, ka sievietēm tos izraksta retāk. Pētījumā atklāti četri faktori, kas ir šo dzimumu atšķirību pamatā pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS).
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Sen ir zināms, ka statīni pazemina holesterīnu un nesen tika atklāts, ka tie samazina arī dziļo vēnu trombozes risku veseliem, ne ķirurģiskiem pacientiem. Tikko ikgadējā Amerikas Ortopēdu ķirurgu akadēmijas kongresā tika prezentēts, ka statīni, ja tos lieto kopā ar konvenciālo antitrombotisko terapiju, samazina venozu trombembolisku notikumu risku pēc pilnīgas locītavas aizvietošanas operācijas.
Lielākā daļa pacientu, kuri ziņo par statīnu nepanesību, tai skaitā muskuļu sāpēm un citām blakusparādībām, patiesībā var labi panest statīnu lietošanu, secināts pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnāla American Heart Journal septembra numurā. Šis bija lielākais pētījums, kāds jebkad veikts, lai novērtētu patieso statīnu nepanesību.
Augstas statīnu devas pasargā no demences vecāka gadagājuma cilvēkus - šādus secinājumus prezentēja dr.Tin-Tse Lin no Taivānas ESC kongresā 2013.gada 31.augustā. Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 58,000 pacientu, tika secināts, ka augstu statīnu devu lietošana aizsargā no demences.
Sirds slimību pacientiem, kuri nepanes holesterīnu pazeminošos līdzekļus blakusparādību dēļ, varētu būt izstrādāta jauna ārstēšanas alternatīva, ziņo jauna pētījuma rezultāti.
Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska sistēmiska iekaisīga slimība, kas saistīta ar palielinātu mirstību kardiovaskulāru notikumu dēļ. [1; 2] SMR (standartizētais mirstības koeficients) divkārt palielināts ir pacientiem ar RA. Kopumā reimatoīdais artrīts kardiovaskulārās mirstības risku palielina par 50%. [3] Šo risku saista ar išēmiskās sirds slimības un cerebrovaskulāro notikumu (CVN) izraisītu mirstību reimatoīdā artrīta pacientiem.
Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli.
Cilvēkiem, kuri lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, nav lielāks risks, ka attīstīsies ļaundabīgs audzējs, salīdzinot ar statīnu nelietotājiem, ziņo jaunākā pētījuma rezultāti, kas publicēti Amerikas Kardioloģijas koledžas žurnālā (Journal of the American College of Cardiology).
2011. gadā atzīmējama viena no ļoti nozīmīgām medicīnas jubilejām – kopš statīnu dzimšanas apritēs 40 gadu. Par holesterīna līmeņa koriģēšanu tiek runāts un rakstīts tik bieži, ka, šķiet, ir grūti pārsteigt ar jaunumiem šajā medicīnas nozarē. Bet tik un tā vai ik dienu parādās aizvien jaunas ziņas par šo unikālo preparātu jaunatklātajām vai apstiprinātajām īpašībām.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
