Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs.
Pētījumā ar vairāk nekā 1000 gados veciem dalībniekiem neapstiprinājās saistība starp satīnu lietošanu un kognitīvo spēju pasliktināšanos. Šie rezultāti neapstiprina iepriekš minēto negatīvo statīnu ietekmi uz kognitīvo veselību.
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir ļoti viltīga — ne vienmēr ir skaidrs, ka vainīgs tieši atvilnis. Daudzus pacientus izmeklējis gan pulmonologs, gan LOR speciālists, taču traucējošo simptomu mazināšana nav sekmējusies. GEAS ir daudzfaktoru slimība, kas mūsdienu straujajā ritmā iegūstama viegli. Smēķēšana, aptaukošanās, neregulāras ēdienreizes — tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.
Lai izvairītos no kardiovaskulārām slimībām, zema blīvuma holesterīna (ZBH) līmenim jābūt pēc iespējas zemākam, īpaši pacientiem ar augstu un ļoti augstu risku. Tā ir galvenā ziņa jaunajās Eiropas Kardiologu biedrības un Eiropas Aterosklerozes biedrības izdotajās dislipidēmijas vadlīnijās.
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā.
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Pētījumā ar tūkstošiem pacientu medicīnisko ierakstu atklāja, ka pacientiem, kuri lieto statīnus, ir vismaz divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta risks.
Pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir tāda paša līmeņa kardiovaskulārie ieguvumi bez papildus riskiem no statīnu lietošanas, kā citiem indivīdiem, secināts lielā klīniskā pētījumā.
Vidusmēra vīrieša ikdienas darbu saraksts ir plašs, taču rūpes par savu veselību, visticamāk, ir šā saraksta pašā apakšā. To pierāda novēlotā onkoloģisko slimību atklāšana, ielaistas problēmas reproduktīvajā veselībā un dzīves kvalitāti ietekmējošās un neatrisinātās problēmas.
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Par statīniem šobrīd runā daudz. Ar to blakusparādībām biedē gan pacientus, gan ārstus. Dažreiz pat pieredzējis speciālists apmulst no informācijas gūzmas, ko sniedz dažādi materiāli un informatori.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Agrāk veiktos pētījumos pierādīts, ka statīnu lietošana samazina kolorektālā vēža specifisko mirstību. Bet šie pētījumi ir bijuši nelieli un nedaudz.
Vairāki psihiski traucējumi tiek konstatēti biežāk personām ar epilepsiju nekā personām bez epilepsijas.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
