Saskaņā ar jaunu pētījumu, dažiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar hronisku stresu, ir lielāks insulta risks. Pētījumā tika aplūkoti jaunāki pieaugušie, un tika konstatēta saistība starp stresu un insultu bez zināma cēloņa sieviešu dalībniecēm, bet ne vīriešiem. Šis pētījums nepierāda, ka stress izraisa insultu; tas tikai parāda saistību.
Bieži sastopami bērnības stresa notikumi, piemēram, jaunas skolas uzsākšana, pārcelšanās vai brāļa/māsas piedzimšana, ir saistīti ar paaugstinātu atopiskā dermatīta (AD) aktivitātes un smaguma risku bērniem, liecina pētījums.
Visaptverošā sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē pētnieki padziļināti analizēja auksta ūdens pelžu ietekmi uz veselību un labklājību. Analizējot datus no 11 pētījumiem ar 3177 dalībniekiem, pētnieki atklāja, ka auksta ūdens peldes var mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti un veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos. Pētījuma mērķis bija veikt sistemātisku pārskatu un meta–analīzi par auksta ūdens pelžu psiholoģisko, kognitīvo un fizioloģisko efektu novērtēšanu veseliem pieaugušajiem.
Ārstniecības personas (ĀP) ir pakļautas būtiskam profesionālās labbūtības (PL) pasliktināšanās riskam — galvenokārt augsto emocionālo un fizisko prasību dēļ, kas tiek izvirzītas ikdienas darbā. Pastāvīga saskare ar slimībām, nāvi un neatliekamām situācijām, ilgas darba stundas rada paaugstinātu stresa līmeni. Savukārt ilgstošs profesionālais stress negatīvi ietekmē kā darbinieku labbūtību, tā pacientu aprūpes kvalitāti un drošumu.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jauni pieaugušie, kuriem ir augstāks iekaisuma līmenis, kas saistīts ar aptaukošanos, fizisko aktivitāti, hroniskām slimībām, stresu un smēķēšanu, pusmūžā var piedzīvot samazinātas kognitīvās funkcijas, atklāts pētījumā.
Pētījums atklāj, ka gados jauniem pieaugušajiem, kuri ziņoja par lielāku stresu pusaudžu vecumā, bija augstāks asinsspiediena, aptaukošanās un citi kardiometabolisku faktoru risks.
Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Pēc menopauzes aptuveni vienai sievietei no četrām dzīves laikā var attīstīties neregulārs sirds ritms, kas pazīstams kā priekškambaru mirdzēšana (PM), bet galvenie faktori, kas veicina PM attīstību, ir stresa pilni dzīves notikumi un bezmiegs.
Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Uzturs bagāts ar augļiem un dārzeņiem saistīts ar mazāku stresu. Pētījumā atklāja, ka ikdienu apēdot 470 g augļu un dārzeņu, par 10 % samazinās stresa līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri ikdienu apēd mazāk par 230 g augļu un dārzeņu.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
