Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā mikroķirurgu komanda veikusi unikālu operāciju, lai atsvabinātu pacientu no mokošām galvassāpēm, pret kurām pretsāpju medikamenti nelīdz.
Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā veikta Latvijā pirmā pilnas auss rekonstrukcija. Līdz šim šādas operācijas Latvijā bija veikuši vien rietumu valstu speciālisti. Operāciju veica mikroķirurgs Dzintars Ozols un plastikas ķirurgs Kārlis Vērdiņš.
Kāda ir riska robeža un cena medicīnā? Uzdrīkstēšanās, profesionālais izaicinājums, gadiem rūpīga gatavošanās un prasmereaģēt neordināri? Trīs viedokļi par mācībām “pēc kaujas” un to, ko gaidīt tuvākajā nākotnē. Un, protams, par gandarījumu – līdzīgu amerikāņu filmu izskaņai: “We did it – mēs to paveicām!”
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Kādā laika logā pēc kardiovaskulāra notikuma (insulta, infarkta) pastāv augsts mirstības risks pacientiem, kam jāveic plānveida vai neatliekama operācija? Kā izrādās, nopietni riski saglabājas pat 14 mēnešus ilgi!
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Saskaņā ar statistikas datiem no sirds mazspējas cieš vairāk nekā 60 miljoni pasaules iedzīvotāju. Sirds mazspējas sastopamība pieaug līdz ar vecumu un, ņemot vērā pasaules datus un tendences, aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls.