Janvārī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) dažādu nozaru ķirurgu komanda veiksmīgi veica īpaši sarežģītu operāciju pacientam ar nieru audzēju, kurš kopā ar trombotiskām masām pa nieres vēnu un apakšējo dobo vēnu bija sasniedzis un ieaudzis sirds labajā priekškambarī.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikā veikta Latvijā unikāla operācija, pilnībā atbrīvojot zarnu vēža slimnieku no metastāzēm, kuras bija izplatījušās pa visu vēderplēvi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas „Tuberkulozes un plaušu slimību centrā” veikta Latvijā unikāla, mazinvazīva operācija – uniportāla videotorakoskopiska pneimoektomija, kuras laikā 76 gadus vecai pacientei caur nelielu griezienu izņemta plauša ar diviem ļaundabīgiem audzējiem.
Aprīlī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centrā pirmo reizi tika pielietota jauna, pasaulē atdzīta tehnoloģija – “LifePort” nieru hipotermiskā perfūzijas sistēma.
19. aprīlī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, norisinoties pirmajai Baltijas valstu ginekoloģiskās endoskopijas konferencei, pasaules līmeņa ginekologi Revazs Botčorišvili no Francijas un Vitālijs Beženars no Krievijas veica sarežģītu operāciju paraugdemonstrējumus, divas pacientes atbrīvojot no mokošām veselības problēmām.
Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas ķirurgi veikuši līdz šim Latvijā nebijušu mazinvazīvu operāciju kakla skriemeļiem. Šāda veida operāciju veikšana ievērojami samazina pēcoperācijas riskus un pacienta atlabšanas laiku.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā mikroķirurgu komanda veikusi unikālu operāciju, lai atsvabinātu pacientu no mokošām galvassāpēm, pret kurām pretsāpju medikamenti nelīdz.
Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā veikta Latvijā pirmā pilnas auss rekonstrukcija. Līdz šim šādas operācijas Latvijā bija veikuši vien rietumu valstu speciālisti. Operāciju veica mikroķirurgs Dzintars Ozols un plastikas ķirurgs Kārlis Vērdiņš.
Kāda ir riska robeža un cena medicīnā? Uzdrīkstēšanās, profesionālais izaicinājums, gadiem rūpīga gatavošanās un prasmereaģēt neordināri? Trīs viedokļi par mācībām “pēc kaujas” un to, ko gaidīt tuvākajā nākotnē. Un, protams, par gandarījumu – līdzīgu amerikāņu filmu izskaņai: “We did it – mēs to paveicām!”
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
