Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
Garais Covid var saglabāties vismaz gadu pēc akūtās slimības fāzes vai parādīties vairākus mēnešus vēlāk, secināts līdz šim visaptverošākajā pārskatu par simptomu attīstību gada laikā.
Pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar ilgstošākiem Covid-19 simptomiem, tostarp smadzeņu miglu, bija samazināta veiktspēja dažādu garīgo procesu testēšanā līdz diviem gadiem pēc inficēšanās ar vīrusu.
Sievietēm, kuras ievēroja lielāko daļu veselīga dzīvesveida aspektu, tostarp bija ar veselīgu ķermeņa svaru, nesmēķēja, bija regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, kvalitatīvs uzturs un mērena alkohola lietošana, bija aptuveni uz pusi mazāks garā Covid risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras neievēroja veselīgu dzīvesveidu.
Šī pētījuma rezultāti liecina, ka trešdaļa pacientu ar garo Covid cieš no ilgstoša ožas zuduma un gandrīz piektā daļa zaudē garšas sajūtu. Pētnieki saka, ka īpaši Ziemassvētki var būt smags laiks cilvēkiem, kuri zaudējuši ožas un garšas izjūtu – kuriem pietrūks tādas smaržas kā Ziemassvētku eglīte un karstvīns, vai viņi nevarēs izbaudīt Ziemassvētku vakariņas.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Pētījums atklāj, ka lielākā daļa cilvēku, kas inficēti ar SARS-CoV2 vīrusu, atveseļojas 12 mēnešu laikā neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes. Tomēr, lai gan 75 % pacientu bija atveseļojušies 12 mēnešu laikā pēc inficēšanās ar vīrusu, 25 % pacientu joprojām bija vismaz viens no trim visbiežāk sastopamajiem simptomiem, tostarp klepus, nogurums un elpas trūkums. Pētnieki arī atklāja, ka pacientiem ar pastāvīgiem simptomiem bija arī antivielas, kas saistītas ar autoimūnām slimībām, kā arī paaugstināts citokīnu līmenis, kas izraisa iekaisumu.
Jau kopš pandēmijas sākuma izteiktas aizdomas, ka SARS–CoV–2 izraisa hroniska noguruma sindromu (ME/CFS). Labi kontrolēts pētījums tagad parādījis, ka pat pēc viegla Covid–19 daļai pacientu attīstīsies simptomi, kas atbilst ME/CFS diagnostikas kritērijiem.
Smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa–2 (SARS–CoV–2) infekcija saistīta ar virkni pastāvīgu simptomu, kuri ietekmē ikdienas gaitas un pazīstami kā stāvoklis pēc Covid–19 vai garais Covid.
Nesen veikti pētījumi izsaka hipotēzi, ka teofilīna pievienošana sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem varētu būt efektīva Covid–19 izraisītu ožas traucējumu ārstēšanā. Lai izvērtētu šā medikamenta efektivitāti un drošumu kombinācijā ar sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem, salīdzinot to ar placebo, tika veikts otrās fāzes nejaušināts klīniskais pētījums.
Ir mazāk ticams, ka Omikrona variants izraisīs garo Covid, salīdzinot ar Delta variantu.
Pētījumā secināts, ka personām, kuras bija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu, gada laikā pēc infekcijas pārslimošanas bija trīs reizes lielāks risks nomirt, nekā personām, kuras nebija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Gadu pēc hospitalizēšanas ar Covid-19 lielai daļai pacientu saglabājas sūdzības par veselības stāvokli, tikai neliela daļa jūtas pilnībā atveseļojušies.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
