← Atpakaļ

Pazudis vai atrasts modernajās tehnoloģijās? Par hiperdiagnostiku, naudas mazumiņu un noderīgu izmeklējumu

Neviens neapšauba – šodien medicīnā nevar strādāt tikai ar acīm, rokām un galvu. Ikviena medicīnas nozare būs labā līmenī tikai tad, ja būs pamatīgi ekipējusies ne vien ar “smadzenēm”, bet arī ar modernām tehnoloģijām. Taču.padod tik mazo pirkstiņu! Ko darīt, ja modernās tehnoloģijas pārvēršas biznesā? Ikvienam pacientam tās atradīs visas slimības, arī ūdeni ceļgalā, ja vien būs, kas par to maksā! Ko darīt, ja tehnoloģijas tiek uzlūkotas kā zelta ādere, lai noturētu ilūziju par slimnīcu? Un cik liels ir risks, ka tehnoloģijas sāks dominēt pār medicīnas mākslu? Proti, ārsts, pacientu satiekot, saka: es par jums jau visu zinu – esmu redzējis jūsu laboratoros, ģenētiskos, radioloģiskos izmeklējumus. Bet saruna ar pacientu, lai ieraudzītu kopsakarības?


Mazliet par skaitļiem: kā esam "bruņojušies" ar medicīnas tehnoloģijām?

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka ultraskaņas ierīču, datortomogrāfu un magnētiskās rezonanses ierīču skaits Latvijā turpina pieaugt (skat. 1. tabulu). Savukārt Veselības norēķinu centra dati rāda: ambulatori veikto izmeklējumu skaits, ko apmaksā valsts, sarūk (skat. 2. tabulu). Par stacionāros veiktajiem izmeklējumiem dati nav pieejami, jo izmeklējumi ietilpst stacionāra gultas dienu piemaksājamo manipulāciju skaitā. Lai atbildētu uz jautājumu, vai medicīnas tehnoloģiju Latvijā ir par daudz un vai izmeklējumi tiek veikti nelietderīgi, ir vajadzīga mēraukla. Proti…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti