Magnija nozīme cirkadiāno ritmu uzturēšanā

Doctus . | 2016. gada 15. aprīlis

Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.

Pētījumā novērotas magnija līmeņa izmaiņas cilvēka šūnās, aļģēs un sēnēs un pierādīts, ka magnija līmenis paaugstinās un pazeminās dienas cikla laikā.

Zinātnieki atklāja, ka šī oscilācija ir kritiski svarīga, lai sūnās uzturētu 24 stundu diennakts ciklu. Interesanti, ka tam ir ietekme arī uz šūnu metabolismu (cik ātri šūnas spēj barības vielas pārvērst enerģijā) diennakts laikā.

Zināms, ka magnijs ir nepieciešams, lai dzīvi organismi pārvērstu barības vielas par enerģiju, taču tagad secināts, ka magnija līmenis ietekmē to, cik efektīvi un kurā laikā tas notiek.

AVOTS: Kevin A. Feeney, et al. Daily magnesium fluxes regulate cellular timekeeping and energy balance. Nature, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Cirkadiānie ritmi un hronopatoloģija

    Cilvēka un visu zīdītāju bioloģiskās funkcijas norit ritmiski. Šie ritmi ļauj organismiem pielāgoties un izdzīvot apkārtējā vidē. Šos ritmus nosaka vesela bioloģisko pulksteņu sistēma organismā – ir galvenais pulkstenis jeb pacemeiker – hipotalāma suprahiazmālais kodols (SCN), liela nozīme ir arī čiekurveida ķermenim (glandula pineale), paraventrikulārajiem kodoliem, to savstarpējām saistībām un saitēm ar retikulāro formāciju, limbisko sistēmu, talāmu, hipotalāmu, kakla augšējo gangliju u.c. Katrā šūnā ir mazie molekulārie pulkstenīši – gēni. Lasīt visu

  • Cirkadiānie ritmi psihiatrijā

    Cirkadiānie ritmi (no latīņu val. circa - apmēram; dies - diena; "apmēram viena diena") pieder bioloģiskajiem ritmiem, kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, miega-nomoda ciklus, ķermeņa temperatūras svārstības, sirdsdarbību, asinsspiedienu, hormonu sekrēciju, imūno atbildi. Šis endogēnais ritms pastāv neatkarīgi no apkārtējās vides kairinātājiem. Tas darbojas ne tikai smadzenēs, bet arī perifērijā visos orgānos, iespējams, pat visās šūnās. Ārējie stimuli - gaisma, temperatūra, ikdienas aktivitātes - "salaiko" endogēnos cirkadiānos ritmus ar reālajiem apkārtējās vides apstākļiem. Šādi ārējie stimuli zinātniskā valodā tiek saukti par Zeitgeber (no vācu val. - "laika devējs", sinhronizētājs). Lasīt visu