Arī mazs krūts audzējs var būt agresīvs

Doctus . | 2017. gada 6. septembris

Arī mazs krūts audzējs var būt agresīvs, secināts pētījumā ar pacientiem ar agrīni atklātu krūts vēzi. Pētījuma rezultāti tiks publicēti ESMO kongresā Madridē.  

Pētnieki atklāja, ka gandrīz viens no četriem maziem audzējiem ir agresīvs un pacientiem ir ieguvumi no ķīmijterapijas. Pētnieki uzsver, ka šis atklājums ir svarīgs, jo šobrīd pastāv uzskats, ka mazie audzēji nav nopietni un tiem nav nepieciešama adjuvantā ķīmijterapija.

MINDAC pētījumā iekļāva 6693 sievietes ar agrīni atklātu krūts vēzi (limfmezgli negatīvi vai 1 – 3 limfmezgls pozitīvs). Jau iepriekš tika ziņoti šī pētījuma rezultāti, ka 46 % pacientu ar augstu klīnisko recidīvu risku ķīmijterapija nav nepieciešama, jo šīm sievietēm ir zems ģenētiskais recidīvu risks.

Šī pētījuma apakšpētījumā, kura rezultātus ziņos ESMO kongresā iekļāva 826 pacientes ar primāro audzēju mazāku par 1 cm (pT1abpN0). Tika novērtēts klīniskais un ģenētiskais risks un 196 pacientēm (24 %) atklāja zemu klīnisko risku un augstu ģenētisko risku. Šīs pacientes nejaušināti tika iedalītas divās grupās: viena grupa saņēma ķīmijterapiju, otra grupa – nesaņēma.

Pētnieki atklāja, ka piecu gadu laikā tikai dažām pacientēm, kuras saņēma ķīmijterapiju, novēroja slimības recidīvu. Šajā grupā tika novēroti augsti rādītāji dzīvildzē bez attālajām metastāzēm, dzīvildzē bez slimības un kopējā dzīvildzē, šie rezultāti apstiprina ieguvumus no veiktās ķīmijterapijas.

Pētnieki uzsver, ka vienai no četrām pacientēm ar mazu audzēju ir risks, ka attīstīsies attālas metastāzes un šīm pacientēm ir ieguvumi no ķīmijterapijas.

 

AVOTS: European Society for Medical Oncology (ESMO). Study in early stage breast cancer shows that even small tumors can be aggressive. ScienceDaily. ScienceDaily, 4 September 2017.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Krūts vēzis III daļa: ārstēšana

    Pēdējos gadu desmitos krūts vēža ārstēšanā mainījies daudz kas. 1970. gados sākās zinātniska krūts vēža ārstēšanas ēra, tika sākti apjomīgi starptautiski pētījumi, kuru rezultātu publikācija pēc 10–15–20 gadiem pilnīgi izmainīja mūsu uzskatus par krūts vēža ārstēšanu. Šo pētījumu rezultāti pierādīja, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par krūts saaudzējošo operāciju rezultātiem (kombinējot tos ar staru terapiju) no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā un kosmētiskā viedokļa. Lasīt visu

  • Krūts vēzis. II daļa: morfoloģiska un vizuāla diagnostika

    Turpinām rakstu sēriju par krūts vēzi, pirmajā daļā aplūkojām šīs nopietnās saslimšanas epidemioloģiju un riska faktorus. Šajā rakstā pievēršamies krūts vēža morfoloģiskai un vizuālai diagnostikai, uzsverot biežākos morfoloģiskos variantus un labākos diagnostiskos rīkus šo ļaundabīgo audzēju atpazīšanai un novērtēšanai. Aplūkojam gadījumus, kad mamogrāfija ir efektīvs diagnostiskais līdzeklis un kad jāizvēlas cita diagnostikas metode. Lasīt visu

  • Krūts vēzis. I daļa: epidemioloģija, riska faktori

    Krūts vēzis (KV) ir visbiežākā onkoloģiskā slimība sievietēm kā visā pasaulē, tā arī pie mums Latvijā. Katru gadu pasaulē ar krūts vēzi saslimst 1,15 miljoni sieviešu, veidojot 23% no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 14% no vēža izraisītiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē vairāk nekā 400 000 sieviešu mirst ar šo kaiti. Tajā pašā laikā pasaulē ir vairāk nekā četri miljoni sieviešu, kam šī slimība ir ārstēta un kas dzīvo ilgāk par pieciem gadiem. [1; 26] Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu