Pacientiem ar ātriju fibrilāciju ieguvumi no antikoagulantu terapijas samazinās līdz ar vecumu

Pacientiem ar ātriju fibrilāciju klīniskie ieguvumi no antikoagulantu terapijas mazinās ar vecumu, risks nomirt no citiem faktoriem mazina ieguvumus no antikoagulantu terapijas, secināts pētījumā.

Lai gan vadlīnijās tiek ieteikts lieto antikoagulantus visiem pacientiem ar ātriju fibrilāciju pēc 75 gadu vecuma, tomēr pierādījumu par antikoagulantu klīniskajiem ieguvumiem gados veciem senioriem ir maz. Tādēļ šī pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp vecumu un klīniskajiem ieguvumiem no antikoagulantu terapijas gados veciem pacientiem ar ātriju fibrilāciju (AF).

Pētījumā iekļāva seniorus, kuri bija vecāki par 75 gadiem un kuriem bija AF. Izmantojot Markova modeli, tika novērtēti klīniskie ieguvumi no varfarīna un apiksabāna, salīdzinājumā ar ieguvumiem bez terapijas, izmantojot  kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus (quality-adjusted life years - QALY). Lēmuma modelī katru mēnesi pacienti saskaras ar insulta, asiņošanas vai nāves iespējamību no konkurējošiem cēloņiem; katra iespējamība ir atkarīga no individuāla pacienta insulta riska, asiņošanas riska un paredzamā dzīves ilguma. Minimālo klīniski nozīmīgo ieguvumu mūža garumā definēja kā 0,10 QALY. Jutīguma analīzē pārbaudīja konkurējošo nāves risku ietekmi uz klīniskajiem ieguvumiem, izmantojot divus modeļus, viens ietver konkurējošus riskus, bet otrs - bez konkurējošiem riskiem. Pētījumā iekļāva 14 946 pacientus, kuru vidējais vecums bija 81 gads un vidējais CHA2DS2-VASc rādītājs bija 4. Pamatanalīzē pēc 87 gadu vecuma pacientiem, kuri lietoja varfarīnu, klīniskie ieguvumi samazinājās zem 0,10 mūža QALY, bet klīniskie ieguvumi tiem, kuri lietoja apiksabānu, nesamazinājās zem 0,10 mūža QALY līdz pat 92 gadu vecumam. Jutīguma analīzēs 3 gadu laikā, novēršot konkurējošos nāves riskus, klīniskie ieguvumi palielinājās (90 gadu vecumā vidējā starpība, izmantojot varfarīnu 0,010 QALY; 95 % TI[0,009–0,013], vidējā atšķirība, izmantojot apiksabānu 0,025 QALYs; 95 % TI [0,024–0,026]).

Pētnieki secināja, ka antikoagulantu klīnsikā efektivitāte samazinās palielinoties pacienta vecumam. Konkurējošie nāves riski mazina antikoagulācijas efektu gados veciem pacientiem ar. Iesakot antikoagulantus senioriem ar AF, ārstiem jāapsver pārējie iespējamie mirstības riski.

AVOTS: Shah SJ, Singer DE, Fang MC, et al. Net Clinical Benefit of Oral Anticoagulation Among Older Adults With Atrial Fibrillation. Circulation: Cardiovascular Quality and Outcomes, 2019; 12 (11)